No šodienas izsludināts meža ugunsnedrošais periods
21.04.2005.
Lai neradītu labvēlīgu situāciju meža ugunsgrēkiem, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā šajā laikposmā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību.
Uzturoties mežā un purvos, aizliegts nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas, braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, kā arī ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem.
Mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc dedzināt zarus un ciršanas atliekas, bet meža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi un stigas no vētras laikā sagāztajiem kokiem, lai meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties.
Pēdējo desmit gadu laikā Valsts meža dienests katru gadu vidēji dzēš 860 meža ugunsgrēkus. Pagājušā gada aprīlī no vecās zāles dedzināšanas izcēlās vairāk nekā 100 meža ugunsgrēku. Šogad jau ir reģistrēti seši meža ugunsgrēki, kuru izcelšanās iemesls bija vecās zāles un ciršanas atlieku dedzināšana.
Kā norāda VMD, šogad meža ugunsgrēku dzēšanai ir īpaši sarežģīti apstākļi, jo vējgāzēs mežā ir daudz gāztu un lauztu koku un tie ir aizsprostojuši arī meža stigas un ceļus.
Pēc ugunsnedrošā perioda izsludināšanas Valsts meža dienesta darbinieki uzsāks dežūras 187 uguns novērošanas torņos visā valsts teritorijā.
Kā uzsver VMD, svarīgi, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo valsts mežniecību netiktu veikta nekāda dedzināšana, kas rada lielus dūmus un var maldināt uguns novērošanas torņa dežurantus.
VMD noteiktais meža ugunsnedrošā laika periods parasti ilgst līdz oktobra sākumam, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no laika apstākļiem rudenī.
LETA
Copyright © LETA
Uzturoties mežā un purvos, aizliegts nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas, braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, kā arī ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem.
Mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc dedzināt zarus un ciršanas atliekas, bet meža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi un stigas no vētras laikā sagāztajiem kokiem, lai meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties.
Pēdējo desmit gadu laikā Valsts meža dienests katru gadu vidēji dzēš 860 meža ugunsgrēkus. Pagājušā gada aprīlī no vecās zāles dedzināšanas izcēlās vairāk nekā 100 meža ugunsgrēku. Šogad jau ir reģistrēti seši meža ugunsgrēki, kuru izcelšanās iemesls bija vecās zāles un ciršanas atlieku dedzināšana.
Kā norāda VMD, šogad meža ugunsgrēku dzēšanai ir īpaši sarežģīti apstākļi, jo vējgāzēs mežā ir daudz gāztu un lauztu koku un tie ir aizsprostojuši arī meža stigas un ceļus.
Pēc ugunsnedrošā perioda izsludināšanas Valsts meža dienesta darbinieki uzsāks dežūras 187 uguns novērošanas torņos visā valsts teritorijā.
Kā uzsver VMD, svarīgi, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo valsts mežniecību netiktu veikta nekāda dedzināšana, kas rada lielus dūmus un var maldināt uguns novērošanas torņa dežurantus.
VMD noteiktais meža ugunsnedrošā laika periods parasti ilgst līdz oktobra sākumam, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no laika apstākļiem rudenī.
LETA
Copyright © LETA
Komentāri