Nosiltinātās mājās par aukstumu nesūdzas
27.10.2006.
Tuvojoties ziemai, vai ikkatrs dzīvokļa īpašnieks sāk bažīties par komfortu savā dzīvoklī gada aukstajos mēnešos, taču to 11 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuru ēku gala sienas un vienā gadījumā arī sāna siena pēdējo gadu laikā nosiltināta jau izjūt reālu guvumu un novērtē ieguldīto līdzekļu efektivitāti.
Ja vēl pirms pāris gadiem dzīvokļu īpašnieki ar aizdomām raudzījās uz līdzekļu ieguldījumu ēku siltināšanā, tad šobrīd jau, redzot vai nu pašu mājā padarīto, vai kaimiņa ieguvumus, viedoklis pamazām mainās. Patlaban jau 17 māju iedzīvotāji ir izteikuši vēlmi, lai arī viņu daudzdzīvokļu mājās tiktu uzsākti siltināšanas darbi – top projekti.
Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem izskata dažādas iespējas, kā paaugstināt energoefektivitāti dzīvokļos. Viens no variantiem ir siltināšanas darbus izpildīt par dzīvokļu īpašnieku veikto maksājumu uzkrājumiem, kas parasti arī ir izplatītākais modelis. Taču gadījumā, ja konkrētai mājai līdzekļu tomēr nepietiek, iespējams arī vienoties ar JNĪP par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu uz konkrētu laiku mājas energoefektivitātes paaugstināšanai. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt līdzekļus šodien, lai ekonomētu nākotnē.
Māju gala sienu siltināšana ir tikai viens no energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Jelgavā pēdējo gadu laikā piecām mājām veikta arī jumtu nomaiņa ar siltināšanu, kā arī vairāk nekā 30 mājās nomainīti logi kāpņutelpās. Kā siltumenerģijas taupīšanas pasākums var būt arī iespēja regulēt un uzskaitīt siltmenerģijas patēriņu dzīvokļos, uzstādot uz katra apkures ķermeņa termoregulātorus un siltumenerģijas proporcionalitātes devējus, kas dod iespēju katram dzīvokļu īpašniekam izvēlēties sev vēlamo apkures režīmu un difirencēti par to norēķināties. Saskaņā ar noslēgto atbalsta līgumu Vācijas – Latvijas vides aizsardzības pilotprojekta «Jelgavas siltumtīklu modernizēšana» realizēšanai šis pasākums tiks veikts 600 dzīvokļos, kā arī paredzēta vienas dzīvojamās mājas pilna renovācija. Tas viss ļauj ietaupīt siltumenerģiju un ne vien jūsu dzīvoklis ziemā ir siltāks, bet arī par apkuri jāmaksā mazāk. Taču pirmais solis noteikti ir jāsper pašiem mājas iedzīvotājiem, izvērtējot ieguvumus. Viena no pirmajām mājām pilsētā, kuras iedzīvotāji izprata siltināšanas būtisko nozīmi energoefektivitātes taupīšanā ir Meiju ceļā 14 – tur nosiltinātas gan abas mājas gala sienas, gan arī sāna siena austrumu pusē. Šī būs tikai pirmā pilnā apkures sezona, kad mājas iedzīvotāji varēs izbaudīt līdz šim veikto siltināšanas darbu efektivitāti, taču mājas vecākais Paulis Freimanis atklāj, ka jau pagājušajā gadā, kad darbi vēl pilnībā nebija pabeigti šajā mājā nebija dzīvokļu, kuru saimnieki sūdzētos par aukstumu, vai augstiem apkures rēķiniem.
Paulis Freimanis stāsta, ka pirms siltināšanas tie dzīvokļu saimnieki, kuru dzīvokļi atradās pie gala sienām, pat nedzīvoja istabās, kuras robežojās ar gala sienām, bet nu tas viss ir mainījies. «Tas ir kā diena pret nakti – tur nav, ko salīdzināt. Ja pirms tam gala dzīvokļos gandrīz visur sienas bija nopelējušas, mitras, dzīvokļos bija labi ja plus 16 grādu pēc Celsija un maksa par apkuri arī augsta, tad tagad viss ir mainījies. Cilvēki atkal atgriežas istabās, kuras jau bija pametuši, jo tajās praktiski nevarēja dzīvot aukstuma un pelējuma dēļ. Arī maksa par apkuri tagad mums salīdzinoši ar citām Jelgavas mājām un pat citām Latvijas pilsētām, ir zemāka – vidēji 38 santīmi par kvadrātmetru. Taču tas bija pagājušajā gadā, kad vēl nebija pilnībā īstenots iesāktais siltināšanas darbs. Mums tiešām nav, par ko sūdzēties. Mēs pilnībā varam baudīt ieguvumus un tagad jau spriežam par nākamajiem darbiem, kā uzlabot savas mājas. Protamas, sākotnēji nebija viegli pārliecināt visus mājas iedzīvotājus par šādiem uzlabojumiem, bet tas tomēr izdevās un tagad nav neviena, kas to nožēlotu.»
Meiju ceļā 14 veikta arī logu nomaiņa kāpņu telpās, kas arī ir būtisks ieguvums siltuma taupīšanai un tagad iedzīvotāji gaida, kad visticamāk nākamajā gadā siltināta tiks arī rietumu puses sāna siena.
Sākotnēji darbi ēkā uzsākti par īpašnieku maksājumu uzkrājumiem, taču vēlāk, novērtējot iegūto, iedzīvotāji pieņēmuši lēmumu darbus turpināt. «Sākotnēji mūsu uzkrājums bija 4500 latu – tas bija sākotnējais ieguldījums, taču mēs vēlējāmies, lai darbus turpina un piekritām slēgt vienošanos ar apsaimniekotāju par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu – tagad mūsu līgums paredz, ka maksājam apsaimniekošanas maksu vidēji par 10 santīmiem kvadrātmetrā vairāk uz noteiktu laiku, taču ieguvumus baudām jau šodien. To nenožēlo neviens,» tā P. Freimanis.
Tos iedzīvotājus, kuri vēl šaubās par siltināšanas nozīmi, vislabāk pārliecina kaimiņu teiktais. Tam spilgts piemērs ir arī māja Raiņa ielā 9, kas jau pieņēmusi lēmumu, ka arī vēlas veikt savas ēkas daļēju siltināšanu, jo līdzīgi darbi jau īstenoti Raiņa ielā 3 un kaimiņu teiktais par siltākiem dzīvokļiem bijis labs stimuls lēmuma pieņemšanai.
Arī RAF masīvā deviņstāvu ēkā, kur pirms tam valdīja vēsums un mitrums, pēc siltināšanas iedzīvotāji saka paldies par paveikto.
Katrā no gadījumiem vispirms jau lēmums jāpieņem pašiem dzīvokļu īpašniekiem un tālāk uzsākt sarunas ar apsaimniekotāju – JNĪP par iespēju realizēt pasākumus siltumenerģijas taupīšanai.
Jaunā apkures sezona jau sākas – ik dienas arvien vairāk dzīvokļu tiek pieslēgti centralizētai apkurei un JNĪP tam ir sagatavojies. Taču katras jaunas sezonas sākums ir mazliet saspringts, tāpēc iedzīvotāji ir aicināti būt iecietīgi, jo dažkārt nepieciešams ilgāks laiks, lai apkures sistēma sāktu darboties nevainojami. Tāpat arī NĪP aicina māju vecākos padomāt, vai vēlme ietaupīt vienmēr attaisnojas – ir mājas, kuras līdz pat pēdējam brīdim vēl nevēlas pieslēgt apkuri, cerot ietaupīt līdzekļus, taču patiesībā, jo aukstāki būs jūsu dzīvokļi, jo grūtāk tos būs piesildīt, sākot apkuri. Nereti novēlotas apkures uzsākšana nosaka to, ka pat līdz Ziemassvētkiem māju nespēj piesildīt un arī līdzekļu ekonomija izpaliek, jo siltums tiek patērēts vairāk.
Uldis Lazdiņš,
SIA "Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde" tehniskais direktors
Ja vēl pirms pāris gadiem dzīvokļu īpašnieki ar aizdomām raudzījās uz līdzekļu ieguldījumu ēku siltināšanā, tad šobrīd jau, redzot vai nu pašu mājā padarīto, vai kaimiņa ieguvumus, viedoklis pamazām mainās. Patlaban jau 17 māju iedzīvotāji ir izteikuši vēlmi, lai arī viņu daudzdzīvokļu mājās tiktu uzsākti siltināšanas darbi – top projekti.
Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem izskata dažādas iespējas, kā paaugstināt energoefektivitāti dzīvokļos. Viens no variantiem ir siltināšanas darbus izpildīt par dzīvokļu īpašnieku veikto maksājumu uzkrājumiem, kas parasti arī ir izplatītākais modelis. Taču gadījumā, ja konkrētai mājai līdzekļu tomēr nepietiek, iespējams arī vienoties ar JNĪP par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu uz konkrētu laiku mājas energoefektivitātes paaugstināšanai. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt līdzekļus šodien, lai ekonomētu nākotnē.
Māju gala sienu siltināšana ir tikai viens no energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Jelgavā pēdējo gadu laikā piecām mājām veikta arī jumtu nomaiņa ar siltināšanu, kā arī vairāk nekā 30 mājās nomainīti logi kāpņutelpās. Kā siltumenerģijas taupīšanas pasākums var būt arī iespēja regulēt un uzskaitīt siltmenerģijas patēriņu dzīvokļos, uzstādot uz katra apkures ķermeņa termoregulātorus un siltumenerģijas proporcionalitātes devējus, kas dod iespēju katram dzīvokļu īpašniekam izvēlēties sev vēlamo apkures režīmu un difirencēti par to norēķināties. Saskaņā ar noslēgto atbalsta līgumu Vācijas – Latvijas vides aizsardzības pilotprojekta «Jelgavas siltumtīklu modernizēšana» realizēšanai šis pasākums tiks veikts 600 dzīvokļos, kā arī paredzēta vienas dzīvojamās mājas pilna renovācija. Tas viss ļauj ietaupīt siltumenerģiju un ne vien jūsu dzīvoklis ziemā ir siltāks, bet arī par apkuri jāmaksā mazāk. Taču pirmais solis noteikti ir jāsper pašiem mājas iedzīvotājiem, izvērtējot ieguvumus. Viena no pirmajām mājām pilsētā, kuras iedzīvotāji izprata siltināšanas būtisko nozīmi energoefektivitātes taupīšanā ir Meiju ceļā 14 – tur nosiltinātas gan abas mājas gala sienas, gan arī sāna siena austrumu pusē. Šī būs tikai pirmā pilnā apkures sezona, kad mājas iedzīvotāji varēs izbaudīt līdz šim veikto siltināšanas darbu efektivitāti, taču mājas vecākais Paulis Freimanis atklāj, ka jau pagājušajā gadā, kad darbi vēl pilnībā nebija pabeigti šajā mājā nebija dzīvokļu, kuru saimnieki sūdzētos par aukstumu, vai augstiem apkures rēķiniem.
Paulis Freimanis stāsta, ka pirms siltināšanas tie dzīvokļu saimnieki, kuru dzīvokļi atradās pie gala sienām, pat nedzīvoja istabās, kuras robežojās ar gala sienām, bet nu tas viss ir mainījies. «Tas ir kā diena pret nakti – tur nav, ko salīdzināt. Ja pirms tam gala dzīvokļos gandrīz visur sienas bija nopelējušas, mitras, dzīvokļos bija labi ja plus 16 grādu pēc Celsija un maksa par apkuri arī augsta, tad tagad viss ir mainījies. Cilvēki atkal atgriežas istabās, kuras jau bija pametuši, jo tajās praktiski nevarēja dzīvot aukstuma un pelējuma dēļ. Arī maksa par apkuri tagad mums salīdzinoši ar citām Jelgavas mājām un pat citām Latvijas pilsētām, ir zemāka – vidēji 38 santīmi par kvadrātmetru. Taču tas bija pagājušajā gadā, kad vēl nebija pilnībā īstenots iesāktais siltināšanas darbs. Mums tiešām nav, par ko sūdzēties. Mēs pilnībā varam baudīt ieguvumus un tagad jau spriežam par nākamajiem darbiem, kā uzlabot savas mājas. Protamas, sākotnēji nebija viegli pārliecināt visus mājas iedzīvotājus par šādiem uzlabojumiem, bet tas tomēr izdevās un tagad nav neviena, kas to nožēlotu.»
Meiju ceļā 14 veikta arī logu nomaiņa kāpņu telpās, kas arī ir būtisks ieguvums siltuma taupīšanai un tagad iedzīvotāji gaida, kad visticamāk nākamajā gadā siltināta tiks arī rietumu puses sāna siena.
Sākotnēji darbi ēkā uzsākti par īpašnieku maksājumu uzkrājumiem, taču vēlāk, novērtējot iegūto, iedzīvotāji pieņēmuši lēmumu darbus turpināt. «Sākotnēji mūsu uzkrājums bija 4500 latu – tas bija sākotnējais ieguldījums, taču mēs vēlējāmies, lai darbus turpina un piekritām slēgt vienošanos ar apsaimniekotāju par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu – tagad mūsu līgums paredz, ka maksājam apsaimniekošanas maksu vidēji par 10 santīmiem kvadrātmetrā vairāk uz noteiktu laiku, taču ieguvumus baudām jau šodien. To nenožēlo neviens,» tā P. Freimanis.
Tos iedzīvotājus, kuri vēl šaubās par siltināšanas nozīmi, vislabāk pārliecina kaimiņu teiktais. Tam spilgts piemērs ir arī māja Raiņa ielā 9, kas jau pieņēmusi lēmumu, ka arī vēlas veikt savas ēkas daļēju siltināšanu, jo līdzīgi darbi jau īstenoti Raiņa ielā 3 un kaimiņu teiktais par siltākiem dzīvokļiem bijis labs stimuls lēmuma pieņemšanai.
Arī RAF masīvā deviņstāvu ēkā, kur pirms tam valdīja vēsums un mitrums, pēc siltināšanas iedzīvotāji saka paldies par paveikto.
Katrā no gadījumiem vispirms jau lēmums jāpieņem pašiem dzīvokļu īpašniekiem un tālāk uzsākt sarunas ar apsaimniekotāju – JNĪP par iespēju realizēt pasākumus siltumenerģijas taupīšanai.
Jaunā apkures sezona jau sākas – ik dienas arvien vairāk dzīvokļu tiek pieslēgti centralizētai apkurei un JNĪP tam ir sagatavojies. Taču katras jaunas sezonas sākums ir mazliet saspringts, tāpēc iedzīvotāji ir aicināti būt iecietīgi, jo dažkārt nepieciešams ilgāks laiks, lai apkures sistēma sāktu darboties nevainojami. Tāpat arī NĪP aicina māju vecākos padomāt, vai vēlme ietaupīt vienmēr attaisnojas – ir mājas, kuras līdz pat pēdējam brīdim vēl nevēlas pieslēgt apkuri, cerot ietaupīt līdzekļus, taču patiesībā, jo aukstāki būs jūsu dzīvokļi, jo grūtāk tos būs piesildīt, sākot apkuri. Nereti novēlotas apkures uzsākšana nosaka to, ka pat līdz Ziemassvētkiem māju nespēj piesildīt un arī līdzekļu ekonomija izpaliek, jo siltums tiek patērēts vairāk.
Uldis Lazdiņš,
SIA "Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde" tehniskais direktors
Komentāri