Pagājušajā gadā patversmē nogādāti 129 kaķi un 40 suņi

Uzņēmumā skaidro, ka primāri dzīvnieks pēc notveršanas tiek nodots likumiskajam saimniekam, bet, ja ar tā īpašnieku neizdodas sazināties, dzīvnieks tiek nogādāts patversmē. "Joprojām daudzi noķertie suņi nav identificējami – nav iespējams noskaidrot dzīvnieka īpašnieku, jo sunim nav implantēta mikroshēma un tas nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā. Mikroshēma, kas parasti atrodas kreisā pleca apvidū, satur unikālu ciparu kodu, ko var nolasīt ar speciālu skeneri, un, ievadot nolasīto kodu vienotajā datubāzē, iespējams noskaidrot ziņas par dzīvnieka īpašnieku, informāciju par vakcināciju pret trakumsērgu un citus datus. Ārkārtīgi būtiski ir ne tikai tas, lai sunim būtu mikroshēma, bet arī tas, lai informācija par viņu un saimnieku būtu reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā. Tādā gadījumā dzīvnieku ķērājs daudz ātrāk var iegūt informāciju par suni, sazināties ar tā saimnieku un nodot viņam noklīdušo dzīvnieku," skaidro SIA "Zemgales EKO" ražošanas direktore Kristīne Stukina, papildinot, ka suni čipot var ikvienā veterinārajā klīnikā, bet reģistrēt Lauksaimniecības datu centra datubāzē – vai nu turpat veterinārajā klīnikā, vai Lauksaimniecības datu centrā.

Pēc uzņēmuma datiem, 2022. gadā dzīvnieku ķērāji īpašniekiem nogādāja 32 suņus un vienu kaķi, jo dzīvniekus varēja identificēt un sazvanīt to īpašniekus. Turpretim 40 suņi un 129 kaķi tika nogādāti Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mazo dzīvnieku patversmē.

Visvairāk izsaukumu dzīvnieku ķērājiem pagājušajā gadā bijis jūnijā (80), jūlijā (77) un aprīlī (66), bet vismazāk – februārī (27). K.Stukina stāsta, ka visai bieži iedzīvotāji ziņo par pilsētā pamanītām stirnām un lapsām, taču tas ir likumsakarīgi, jo Jelgavu ieskauj meži, līdz ar to savvaļas dzīvnieki ienāk pilsētā meklēt barību.

Joprojām visbiežāk dzīvnieku ķērājiem tiek ziņots par klaiņojošiem kaķiem. Likuma izpratnē klaiņojošs dzīvnieks ir bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku). Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā. Līdz ar to, piemēram, daudzdzīvokļu māju kaķu kolonijas, kas ir iedzīvotāju pieradinātas, barotas un aprūpētas, nav uzskatāmas par klaiņojošiem un bezpalīdzībā esošiem dzīvniekiem. Turklāt dzīvojamo māju piegulošajā teritorijā dzīvnieku izķeršana var tikt organizēta tikai saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai pēc mājas apsaimniekotāja pieprasījuma.

Jāpiebilst, ka SIA "Zemgales EKO" kompetencē ir arī mirušo dzīvnieku savākšana un nogādāšana utilizācijai. Pagājušajā gadā kopumā dzīvnieku ķērāji pilsētā savākuši un utilizācijai nodevuši 248 beigtus dzīvniekus: 93 kaķus, 8 suņus, 78 putnus, 27 stirnas, 14 lapsas, 17 ežus, 4 caunas, 4 āpšus, zaķi, bebru un žurku. Bet savvaļā dzīvnieku ķērāji palaiduši 33 putnus, 6 stirnas, lapsu un ezi. 

Dzīvnieku izķeršana mūsu pilsētā tiek nodrošināta visu diennakti. Galvenais informācijas kanāls ir Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) iedzīvotāju atbalsta tālrunis 8787, pa kuru iedzīvotāji var ziņot par klaiņojošiem mājas dzīvniekiem, meža zvēriem pilsētā, kā arī par beigtiem dzīvniekiem. SIA "Zemgales EKO" norāda – ļoti būtiski, lai cilvēks, kurš informē par klaiņojošu dzīvnieku, detalizēti raksturo, kāds tas izskatās, nosauc konkrētu vietu, kur redzēts, uz kuru pusi devies. Jo precīzāka būs sniegtā informācija, jo ātrāk izdosies dzīvnieku notvert. Vēlams, lai ziņotājs POIC atstāj kontaktinformāciju, tādējādi dzīvnieku ķērājs nepieciešamības gadījumā var sazināties un precizēt detaļas.

Notvertā dzīvnieka saimniekam jāapzinās, ka par noķeršanas pakalpojumu būs jāsamaksā 44,72 eiro, bet, ja dzīvnieks tiks nogādāts universitātes Mazo dzīvnieku patversmē, viņam saskaņā ar patversmes cenrādi būs jāmaksā arī par dzīvnieka izmitināšanu, aprūpi un manipulācijām, ja tādas nepieciešamas.

Infografika: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību departamentā