Pašvaldība sociālo palīdzību 2005.gadā sniegusi vairāk nekā 10 000 cilvēku
22.12.2005.
Sociālās palīdzības politika Jelgavā aptver ļoti plašu cilvēku loku, lai gan likums nosaka, ka pašvaldībai obligāti jānodrošina tikai garantētā minimālā ienākuma pabalsts, kas ir 21 lats uz iedzīvotāju mēnesī.
Taču pašvaldība izprot reālo situāciju un rūpes par saviem iedzīvotājiem.
Šogad Jelgavas domes budžetā sociālajiem pabalstiem atvēlēti par 200 tūkstošiem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā - kopumā 600 tūkstoši latu. Tas savukārt ļāva būtiski palielināt to cilvēku loku, kas var pretendēt uz sociālajiem pabalstiem, kā arī ieviest jaunus pabalsta veidus un palielināt jau esošo apmērus.
Sociālā politika pašvaldībā tie praktiski ir visi veicamie pasākumi, jo jebkuras sfēras gala rezultātā skar cilvēku - izglītība, kultūras, infrastruktūra, transporta pakalpojumi un tā tālāk - tas ir pašvaldības pienākums veikt šīs rūpes un sociālā politika ir atkarīga no tā, kāda ir Domes pozīcijas politika. Savukārt sociālais nodrošinājums ir šaurāka nozare - palīdzēt tiem, kas paši nespēj vai negrib sev palīdzēt - trūcīgie, slimie, bezspēcīgie, dažkārt arī izlaidīgie cilvēki.
Jelgavā dzīvo gandrīz 66 tūkstoši iedzīvotāju un gada laikā pašvaldība palīdzību sniedz teju 15 procentiem pilsētnieku - tas ir liels ieguldījums. Šis skaits ir tik ievērojams tāpēc, ka Dome palīdzību sniedz tik dažādos gadījumos. Ja citviet cilvēki var tikai cerēt uz tādiem pabalstiem kā zobu protezēšana, medicīnas pakalpojumu apmaksa tik lielā apjomā, arī dzīvojamo platību pašvaldības īres namos, tad Jelgavā tā ir realitāte.
Pašvaldība regulāri seko līdzi izmaiņām likumos un prognozē, kā tas ietekmēs iedzīvotājus un vai izmaiņu rezultātā, kas pasliktinās konkrētu slāņu cilvēku labklājību, nav iespējams palīdzēt.
Spilgts piemērs tam ir šogad pieņemtie jaunie Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi valstī, kas sadārdzināja ārstniecības izmaksas. Jau laikus plānojot to, ka daudziem šie jaunie noteikumi var izraisīt šoku, pašvaldība paredzēja sociālu atbalstu iedzīvotājiem. Būtiski pieauga tieši gultas dienas izmaksas slimnīcās, ievērojami dārgāk izmaksā arī konkrētu speciālistu apmeklējumi. Jelgavas Dome darīja maksimālo, lai šis sadārdzinājums neradītu milzīgu spriedzi pilsētniekiem, laikus paredzot atbalstu. Pēc šā gada rezultātiem var secināt, ka medicīnas iestādes sākušas strādāt mazliet savādāk - šobrīd galvenais ir stacionārā novērst pacienta krīzi un tad ārstēšanos turpināt ambulatori mājās. Šo secinājumu ļauj izdarīt izmaksāto pabalstu apmērs ārstēšanas izdevumu segšanai slimnīcās, kas nav tik liels, kā sākotnēji tika prognozēts, tāpēc pašvaldība apskatot reālo situāciju ātri reaģēja un, redzot, ka papildu līdzekļi būtu nepieciešami vairāk medikamentu iegādei, tie tika novirzīti šim nolūkam. Tas pierāda, ka esam mobili un spējam reaģēt uz konkrētu situāciju.
Liels gandarījums šogad ir arī par to, ka tika paplašināts to cilvēku loks, kas var pretendēt uz sociālo palīdzību. It īpaši par māmiņām un vecmāmiņām, kas vienas audzina savus bērnus vai mazbērnus. Līdz šim šīm personām nebija iespējams pretendēt uz pabalstu, jo, piemēram, parasti pensiju apmērs par pāris latiem pārsniedz noteikto ienākuma līmeni uz vienu personu ģimenē, kas ļauj kļūt par sociālā pabalsta saņēmēju.
Tik pat būtiski ir tas, ka pašvaldība jau gada sākumā ņēma vērā šogad plānoto pensijas indeksāciju. Tas nozīmē, ka pensionārs, kurš gada sākumā varēja pretendēt uz sociālo pabalstu, to saņem arī pēc pensija indeksācijas. Tāpat arī jaunie noteikumi ir labvēlīgi tiem pensionāriem, kuriem līdz šim pensija bija tikai nedaudz augstāka par noteikto normu un tas liedza pretendēt uz pabalstu - tagad viņiem tāda iespēja būs.
Papildu palīdzība tiek nodrošināta arī bērniem bāreņiem, kuri pēc 18 gadus sasniegšanas turpina izglītoties.
Joprojām spēkā ir arī atvieglojumi braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. Tie paredzēti pensionāriem, kuri vecāki par 70 gadiem un kuru pensija nepārsniedz 80 latus mēnesī - viņiem ir tiesības laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. decembrim saņemt 50 procentu atlaidi mēnešbiļetēm braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. Tāpat arī 1. līdz 4. klašu skolēni tiek pārvadāti bezmaksas, lai nokļūtu līdz tuvākajai izglītības iestādei.
Neapšaubāmi pašvaldībai ļoti svarīga ir arī iedzīvotāju drošība pilsētā - atbildīgie dienesti raugās, lai ielās nebūtu klaiņojošu cilvēku, lai cilvēki bez noteiktas dzīves vietas nenakšņotu kāpņu telpās, tāpat, lai drošību pilsētā neapdraudētu no ieslodzījumu vietām atbrīvojušies cilvēki, kam nav, kur palikt. Pirmkārt, viņiem kā miteklis tiek ierādīta nakts patversme.
Pašvaldība uztur arī krīzes centru un ir redzam, ka šāda iestāde mūsu pilsētā ir vitāli nepieciešama. Visas istabas gandrīz vienmēr ir aizņemtas - tur patvērumu gūst mātes ar bērniem, kas visbiežāk ģimenes strīdu dēļ nonākušas krīzes situācijā, kā arī tā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem, kurus piemeklējusi kāda negaidīta nelaime.
Viena no pašvaldības rūpēm ir integrēt sabiedrībā cilvēkus ar īpašam vajadzībām. tāpēc Jelgavā darbojas divi dienas centri, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām var mācīties iemaņas dzīvei. Nākamajā gadā par ES fondu finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu tiks iekārtots pirmais grupu dzīvoklis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas būs pirmais šāda veida projekts valstī - iekārtotajā dzīvoklī varēs izmitināt 12 cilvēkus, kam tas kļūs par mājām. Katrā istabās dzīvos divi cilvēki, ikdienā viņi sociālo darbinieku pavadībā mācīsies dzīvei nepieciešamās iemaņas, lai kļūtu patstāvīgāki.
Pašvaldība cenšas un dara daudz, tāpēc šajā reizēs gribas pateikt lielu paldies tiem visiem sociālajiem darbiniekiem - it īpaši tiem, kas nodarbojas ar sociālo aprūpi mājās, lai viņiem pietiek šīs cilvēku mīlestības un uzņēmības šo sabiedrībai tik ļoti vajadzīgo darbu turpināt. Tāpat arī nevar aizmirst, ka pilsētā ar sociālo palīdzību nodarbojas ne tikai pašvaldība - daudz iegulda arī nevalstiskās organizācijas.
Paldies par kopīgi paveikto šogad un turpināsim iesākto mērķtiecīgi īstenot arī 2006. gadā!
Sociālo pabalstu budžets
2001. gadā – 272 000 latu.
2002. gadā – 307 000 latu.
2003. gadā – 289 000 latu
2004. gadā – 397 000 latu.
2005 gadā – 607 000 latu. Irēna Škutāne, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece
Taču pašvaldība izprot reālo situāciju un rūpes par saviem iedzīvotājiem.
Šogad Jelgavas domes budžetā sociālajiem pabalstiem atvēlēti par 200 tūkstošiem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā - kopumā 600 tūkstoši latu. Tas savukārt ļāva būtiski palielināt to cilvēku loku, kas var pretendēt uz sociālajiem pabalstiem, kā arī ieviest jaunus pabalsta veidus un palielināt jau esošo apmērus.
Sociālā politika pašvaldībā tie praktiski ir visi veicamie pasākumi, jo jebkuras sfēras gala rezultātā skar cilvēku - izglītība, kultūras, infrastruktūra, transporta pakalpojumi un tā tālāk - tas ir pašvaldības pienākums veikt šīs rūpes un sociālā politika ir atkarīga no tā, kāda ir Domes pozīcijas politika. Savukārt sociālais nodrošinājums ir šaurāka nozare - palīdzēt tiem, kas paši nespēj vai negrib sev palīdzēt - trūcīgie, slimie, bezspēcīgie, dažkārt arī izlaidīgie cilvēki.
Jelgavā dzīvo gandrīz 66 tūkstoši iedzīvotāju un gada laikā pašvaldība palīdzību sniedz teju 15 procentiem pilsētnieku - tas ir liels ieguldījums. Šis skaits ir tik ievērojams tāpēc, ka Dome palīdzību sniedz tik dažādos gadījumos. Ja citviet cilvēki var tikai cerēt uz tādiem pabalstiem kā zobu protezēšana, medicīnas pakalpojumu apmaksa tik lielā apjomā, arī dzīvojamo platību pašvaldības īres namos, tad Jelgavā tā ir realitāte.
Pašvaldība regulāri seko līdzi izmaiņām likumos un prognozē, kā tas ietekmēs iedzīvotājus un vai izmaiņu rezultātā, kas pasliktinās konkrētu slāņu cilvēku labklājību, nav iespējams palīdzēt.
Spilgts piemērs tam ir šogad pieņemtie jaunie Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi valstī, kas sadārdzināja ārstniecības izmaksas. Jau laikus plānojot to, ka daudziem šie jaunie noteikumi var izraisīt šoku, pašvaldība paredzēja sociālu atbalstu iedzīvotājiem. Būtiski pieauga tieši gultas dienas izmaksas slimnīcās, ievērojami dārgāk izmaksā arī konkrētu speciālistu apmeklējumi. Jelgavas Dome darīja maksimālo, lai šis sadārdzinājums neradītu milzīgu spriedzi pilsētniekiem, laikus paredzot atbalstu. Pēc šā gada rezultātiem var secināt, ka medicīnas iestādes sākušas strādāt mazliet savādāk - šobrīd galvenais ir stacionārā novērst pacienta krīzi un tad ārstēšanos turpināt ambulatori mājās. Šo secinājumu ļauj izdarīt izmaksāto pabalstu apmērs ārstēšanas izdevumu segšanai slimnīcās, kas nav tik liels, kā sākotnēji tika prognozēts, tāpēc pašvaldība apskatot reālo situāciju ātri reaģēja un, redzot, ka papildu līdzekļi būtu nepieciešami vairāk medikamentu iegādei, tie tika novirzīti šim nolūkam. Tas pierāda, ka esam mobili un spējam reaģēt uz konkrētu situāciju.
Liels gandarījums šogad ir arī par to, ka tika paplašināts to cilvēku loks, kas var pretendēt uz sociālo palīdzību. It īpaši par māmiņām un vecmāmiņām, kas vienas audzina savus bērnus vai mazbērnus. Līdz šim šīm personām nebija iespējams pretendēt uz pabalstu, jo, piemēram, parasti pensiju apmērs par pāris latiem pārsniedz noteikto ienākuma līmeni uz vienu personu ģimenē, kas ļauj kļūt par sociālā pabalsta saņēmēju.
Tik pat būtiski ir tas, ka pašvaldība jau gada sākumā ņēma vērā šogad plānoto pensijas indeksāciju. Tas nozīmē, ka pensionārs, kurš gada sākumā varēja pretendēt uz sociālo pabalstu, to saņem arī pēc pensija indeksācijas. Tāpat arī jaunie noteikumi ir labvēlīgi tiem pensionāriem, kuriem līdz šim pensija bija tikai nedaudz augstāka par noteikto normu un tas liedza pretendēt uz pabalstu - tagad viņiem tāda iespēja būs.
Papildu palīdzība tiek nodrošināta arī bērniem bāreņiem, kuri pēc 18 gadus sasniegšanas turpina izglītoties.
Joprojām spēkā ir arī atvieglojumi braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. Tie paredzēti pensionāriem, kuri vecāki par 70 gadiem un kuru pensija nepārsniedz 80 latus mēnesī - viņiem ir tiesības laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. decembrim saņemt 50 procentu atlaidi mēnešbiļetēm braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. Tāpat arī 1. līdz 4. klašu skolēni tiek pārvadāti bezmaksas, lai nokļūtu līdz tuvākajai izglītības iestādei.
Neapšaubāmi pašvaldībai ļoti svarīga ir arī iedzīvotāju drošība pilsētā - atbildīgie dienesti raugās, lai ielās nebūtu klaiņojošu cilvēku, lai cilvēki bez noteiktas dzīves vietas nenakšņotu kāpņu telpās, tāpat, lai drošību pilsētā neapdraudētu no ieslodzījumu vietām atbrīvojušies cilvēki, kam nav, kur palikt. Pirmkārt, viņiem kā miteklis tiek ierādīta nakts patversme.
Pašvaldība uztur arī krīzes centru un ir redzam, ka šāda iestāde mūsu pilsētā ir vitāli nepieciešama. Visas istabas gandrīz vienmēr ir aizņemtas - tur patvērumu gūst mātes ar bērniem, kas visbiežāk ģimenes strīdu dēļ nonākušas krīzes situācijā, kā arī tā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem, kurus piemeklējusi kāda negaidīta nelaime.
Viena no pašvaldības rūpēm ir integrēt sabiedrībā cilvēkus ar īpašam vajadzībām. tāpēc Jelgavā darbojas divi dienas centri, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām var mācīties iemaņas dzīvei. Nākamajā gadā par ES fondu finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu tiks iekārtots pirmais grupu dzīvoklis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas būs pirmais šāda veida projekts valstī - iekārtotajā dzīvoklī varēs izmitināt 12 cilvēkus, kam tas kļūs par mājām. Katrā istabās dzīvos divi cilvēki, ikdienā viņi sociālo darbinieku pavadībā mācīsies dzīvei nepieciešamās iemaņas, lai kļūtu patstāvīgāki.
Pašvaldība cenšas un dara daudz, tāpēc šajā reizēs gribas pateikt lielu paldies tiem visiem sociālajiem darbiniekiem - it īpaši tiem, kas nodarbojas ar sociālo aprūpi mājās, lai viņiem pietiek šīs cilvēku mīlestības un uzņēmības šo sabiedrībai tik ļoti vajadzīgo darbu turpināt. Tāpat arī nevar aizmirst, ka pilsētā ar sociālo palīdzību nodarbojas ne tikai pašvaldība - daudz iegulda arī nevalstiskās organizācijas.
Paldies par kopīgi paveikto šogad un turpināsim iesākto mērķtiecīgi īstenot arī 2006. gadā!
Sociālo pabalstu budžets
2001. gadā – 272 000 latu.
2002. gadā – 307 000 latu.
2003. gadā – 289 000 latu
2004. gadā – 397 000 latu.
2005 gadā – 607 000 latu. Irēna Škutāne, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece
Komentāri