Pāvesta nuncijs Baltijas valstīs vada Svinīgo Svēto Misi Jelgavā
16.07.2006.
Svinīgajā Svētajā Misē piedalīsies Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, Jelgavas katoļu draudzes locekļi, Jelgavas Domes pārstāvji un viesi no citām draudzēm, savukārt plkst. 16:00 Lielā ielā 11 Svētā Krēsla (Vatikāna) apustuliskais nuncijs arhibīskaps P.S. Zurrbrigens ieradīsies uz pieņemšanu pie Jelgavas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa.
Kā apgalvo Jelgavas katoļu draudzes priekšsēdētāja vietniece Rasma Ostrovska: ”Šogad aprit tieši 100 gadi kopš 1906.gada, kad par Spānijā, Portugālē, Francijā savāktiem līdzekļiem un grāfa Plātera atbalstu, neliela mūra baznīcas vietā Jelgavā tika uzcelta baznīca no sarkaniem ķieģeļiem gotiskajā stilā un iesvētīta Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Šis bija populārs tituls iesvētāmajām baznīcām tajā laikā, kas saistās ar Dievmātes parādīšanos 1858.g. Lurdā, Francijā. Bet pirms 11 gadiem 1995.gada 2.decembrī Pāvests Jānis Pāvils II deva rīkojumu izveidot Jelgavas diecēzi un par tās sēdekli nozīmēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcu, piešķirot tai katedrāles statusu, ar visām tās tiesībām un privilēģijām. Tajā pat gadā Svētās Mises laikā Jelgavā notika Antona Justa svinīga ievadīšana Jelgavas diecēzes bīskapa amatā. Ir jāuzskata, ka ar šo inaugurāciju baznīca faktiski ieguva katedrāles statusu, jo latīniski vārds „katedra” nozīmē „sēdeklis””.
Pēters Stefans Zurrbrigens dzimis 1943. gada 27. augustā Brigā, Šveicē. Ordinēts par priesteri 1969. gada 10. oktobrī. Kanonisko tiesību doktors. Diplomātiskajā dienestā kopš 1975. gada 5. marta. Strādājis Svētā Krēsla diplomātiskajās pārstāvniecībās Bolīvijā, Vācijā, Urugvajā, Francijā, Dienvidāfrikā un Indijā. 1993. gada 13. novembrī tika iecelts par apustulisko delegātu, pēc tam par apustulisko nunciju Mozambikā. Bijis arī apustuliskais nuncijs Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā. 2001. gada 25. oktobrī Viņa Svētība Pāvests Jānis Pāvils II viņu iecēla par Svētā Krēsla apustulisko nunciju Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, viņa rezidence ir Viļņā. Pēters Stefans Zurrbrigens pārvalda vācu, itāļu, franču, spāņu, portugāļu un angļu valodu.
Plašāka informācija, zvanot pa tālruni: 3029702, 3081601
Informācija sagatavota Jelgavas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību sektorā
Laura Majore
Kā apgalvo Jelgavas katoļu draudzes priekšsēdētāja vietniece Rasma Ostrovska: ”Šogad aprit tieši 100 gadi kopš 1906.gada, kad par Spānijā, Portugālē, Francijā savāktiem līdzekļiem un grāfa Plātera atbalstu, neliela mūra baznīcas vietā Jelgavā tika uzcelta baznīca no sarkaniem ķieģeļiem gotiskajā stilā un iesvētīta Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Šis bija populārs tituls iesvētāmajām baznīcām tajā laikā, kas saistās ar Dievmātes parādīšanos 1858.g. Lurdā, Francijā. Bet pirms 11 gadiem 1995.gada 2.decembrī Pāvests Jānis Pāvils II deva rīkojumu izveidot Jelgavas diecēzi un par tās sēdekli nozīmēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcu, piešķirot tai katedrāles statusu, ar visām tās tiesībām un privilēģijām. Tajā pat gadā Svētās Mises laikā Jelgavā notika Antona Justa svinīga ievadīšana Jelgavas diecēzes bīskapa amatā. Ir jāuzskata, ka ar šo inaugurāciju baznīca faktiski ieguva katedrāles statusu, jo latīniski vārds „katedra” nozīmē „sēdeklis””.
Pēters Stefans Zurrbrigens dzimis 1943. gada 27. augustā Brigā, Šveicē. Ordinēts par priesteri 1969. gada 10. oktobrī. Kanonisko tiesību doktors. Diplomātiskajā dienestā kopš 1975. gada 5. marta. Strādājis Svētā Krēsla diplomātiskajās pārstāvniecībās Bolīvijā, Vācijā, Urugvajā, Francijā, Dienvidāfrikā un Indijā. 1993. gada 13. novembrī tika iecelts par apustulisko delegātu, pēc tam par apustulisko nunciju Mozambikā. Bijis arī apustuliskais nuncijs Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā. 2001. gada 25. oktobrī Viņa Svētība Pāvests Jānis Pāvils II viņu iecēla par Svētā Krēsla apustulisko nunciju Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, viņa rezidence ir Viļņā. Pēters Stefans Zurrbrigens pārvalda vācu, itāļu, franču, spāņu, portugāļu un angļu valodu.
Plašāka informācija, zvanot pa tālruni: 3029702, 3081601
Informācija sagatavota Jelgavas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību sektorā
Laura Majore
Komentāri