Projektā pēta jelgavnieku mobilitātes paradumus

Projektā iesaistītie pārstāvji tikās, lai informētu par projekta virzību un veikto pētījumu par Jelgavas iedzīvotāju mobilitātes paradumiem.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka svarīgs ir mobilitātes nodrošinājums Jelgavas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem, pārdomāts sabiedriskā transporta maršrutu tīkls. Tāpat nozīmīgi ir, ar kāda veida transporta līdzekļiem tiek nodrošināti pārvadājumi, ņemot vērā, ka oglekļa dioksīda emisiju samazināšana ir viens no vissvarīgākajiem mērķiem.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātņu prorektore prof. Irina Arhipova norādīja, ka projekta "Individuālie mobilitātes budžeti kā sociālais un ētiskais pamats oglekļa emisiju samazināšanai" ideja balstās pētījumos, kas palīdzētu mainīt cilvēku mobilitātes ieradumus, piemēram, izmantojot individuālos mobilitātes budžetus. Projektā tiek apvienotas un paplašinātas esošās zināšanas, dati un modeļi, kā arī identificētas efektīvas politikas stratēģijas un izstrādāts individuālo mobilitātes budžetu taisnīgas sadales risinājums. Tā potenciāls tiek pārbaudīts sešās “atvērtās laboratorijās” kas aptver dažādus mērogus, viena no šīm laboratorijām ir Jelgavas pilsēta. Jelgavas pilsētā izvēlēts pieejamības princips, kas paredz, ka 15 minūšu laikā ir iespējams nokļūt no sabiedriskā transporta pieturvietas līdz interešu punktiem (darba vietai, skolai, iepirkšanās centriem u.c.), izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumu.

Projekta laikā pētījumu centrs SKDS veica aptauju par Jelgavas iedzīvotāju mobilitātes paradumiem, tajā piedalījās 1500 jelgavnieki. Latvijas Universitātes (LU) pētnieks Aldis Ērglis informēja, ka aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju motivāciju, kas viņus pamudina izmantot privāto automašīnu vai sabiedrisko transportu. Aptaujas rezultāti liecina, ka jelgavnieki, lai nokļūtu līdz galamērķim, kas neaizņem vairāk nekā 15 minūtes laiku pārvietojas ar velosipēdu vai arī kājām, savukārt, ja ceļā pavadītais laiks ir ilgāks par 15 minūtēm, tad tiek izmantota privātā automašīna. Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka izmantot sabiedrisko transportu motivē piemēroti maršruti, ka arī bezmaksas braucieni, bet attur – laika ekonomija.

Šobrīd Jelgavas pilsētā pasažierus pārvadā 4 elektroautobusi un 32 dīzeļautobusi. SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) norāda, ka ar tiem kopā tiek apkalpoti 20 maršruti. Jāpiebilst, ka  galvenais ieguvums no elektroautobusiem ir CO₂ izmešu samazinājums pilsētā. Tikšanās laikā JAP pārstāvji norādīja lietas, kuras vēl nepieciešams uzlabot, piemēram, optimizēt pieturvietu izvietojumu maršrutu tīklā, ieviest elektroniskos kustību sarakstus pieturvietās, kā arī samazināt apkalpošanas laiku pasažieru uzņemšanai autobusos.

Jāpiebilst, ka projekta izstrāde paredzēta līdz 2024. gada 30. aprīlim. Kā norāda projekta vadītāja I.Arhipova nākamais uzdevums ir sniegt ieteikumus JAP maršrutu tīkla izmaiņām.

Projektu īsteno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) sadarbībā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldību un Latvijas Universitāti (LU), iesaistot Latvijas Mobilo Telefonu (LMT) un pētījumu centru SKDS.

Pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" finansētā Eiropas Pētniecības telpas sadarbības tīkla (ERA-NET COFUND – European Research Area Network) starptautiskās sadarbības projekta Nr. ES RTD/2021/14 "Individuālie mobilitātes budžeti kā sociālais un ētiskais pamats oglekļa emisiju samazināšanai" (Individual Mobility Budgets as a Foundation for Social and Ethical Carbon Reduction) (MyFairShare) ideja balstās pētījumos, kuros pētīta pietiekamības principu piemērojamība, lai mainītu cilvēku mobilitātes ieradumus, piemēram, izmantojot individuālos mobilitātes budžetus. Pasaules pieredze rāda, ka transporta emisijas var efektīvi samazināt, ierobežojot kvotas intensīviem transporta veidiem, taču šādi pasākumi tiks akceptēti tikai tad, ja individuālā oglekļa emisijas kvotu daļa tiks uztverta kā taisnīga.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību departamentā