Siltumapgādes attīstības projekts nākotnē ļaus izvairīties no strauja tarifu kāpuma
Siltumapgādes attīstības stratēģija ir izstrādāta ar mērķi izvērtēt patreizējo situāciju siltumapgādē Jelgavā, izvirzīt pamatproblēmas un noteikt attīstības virzienus strauji mainīgajos ekonomiskajos un tirgus apstākļos. Šajā dokumentā ir noteikta siltumapgādes sistēmas attīstības virzība ilgtermiņā, kā arī izstrādāts konkrēts darbības plāns un rīcības programma laika periodam no 2006. līdz 2008. gadam.
Programmas īstenošanas galvenais ieguvums patērētājiem būs zināms garants tam, ka jau pēc pasākumu veikšanas, kas paredzēti stratēģijas realizēšanas pirmajos divos gados, būs iespējams stabilizēt siltumenerģijas ražošanas izmaksas un izvairīties no energoresursu cenu izmaiņām.
Arī iepriekšējā koncepcija , kas tika izstrādāta 1998. gadā, paredzēja ieviest koģenerācijas principu siltumenerģijas ražošanas procesā, tomēr tajā konkrēti nebija atrunāta koģenerācijas staciju izbūvi pilsētā – šā principa ieviešana bija plānota tikai konceptuāli, taču nebija apskatīti konkrēti varianti. Iepriekšējā koncepcija paredzēja galvenokārt siltumtīklu rehabilitāciju, katlu māju un siltummezglu modernizāciju.
Pašreizējā siltumapgādes sistēma un problēmas
Jelgavas centralizētā siltumapgādes sistēma (CSAS) sastāv no divām savstarpēji nesaistītām sistēmām, kas izvietotas abos Lielupes krastos. Lielupes kreisā krasta patērētājus ar siltumenerģiju apgādā divas CSAS lielākās jaudas katlu mājas Ganību ielā un Rūpniecības ielā, kuras savstarpēji saista maģistrālie siltuma tīkli. Bez tam, kreisajā krastā atrodas viena nelielas jaudas katlu māja, kas piegādā siltumu sanatorijas tipa internātskolai Filozofu ielā 50. Savukārt CSAS labajā krastā (Pārlielupē) siltumenerģija tiek iepirkta no akciju sabiedrības «Jelgavas cukurfabrika». Labajā krastā atrodas arī četras nelielas jaudas katlu mājas, kuras piegādā siltumenerģiju atsevišķām ēkām vai ēku grupām, kas atrodas ievērojamā attālumā no CSAS tīkliem.
Deviņdesmito gadu vidū strauji saruka patērētāju skaits, jo tādi lielie objekti kā RAF, Mašīnbūves rūpnīca un citi, pārtrauca savu darbību, samazinot siltumenerģijas patērētājus pilsētā teju vai par trešdaļu, kā rezultātā netika sasniegta plānotā projekta ekonomiskā efektivitāte, kas vēlāk noveda pie Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma maksātnespējas.
Taču, kā skaidro «Jelgavas Koģenerācijas» valdes priekšsēdētāja Aina Bataraga, lai arī Pasaules Bankas projekts pilsētā pilnībā neīstenojās un atsevišķi sistēmas posmi joprojām darbojas ar savu laiku nokalpojušām tehnoloģiskām iekārtām ar zemu energoefektivitāti, tomēr tas ļāva atjaunot ap 70 procentiem no siltumapgādes sistēmas Jelgavā, kas tomēr ilgtermiņā raugoties ir ieguvums pilsētniekiem. «Lai arī cik skeptiski dažs raudzītos uz šo projektu, tomēr nevar noliegt arī tā ieguvumus – ļoti lielā daļā Latvijas pilsētu, kur līdz šim nav veikti šādi ieguldījumi, tas ir tikai laika jautājums līdz uzņēmumi būs spiesti par to domāt un tad jau nepieciešamo investīciju apjoms būs vēl krietni vien lielāks.»
Jelgavā jau ir iespējams spert soli tālāk
Lai paaugstinātu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, pie esošajām katlu mājām ir nepieciešams uzstādīt koģenerācijas iekārtas, bet rajonos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi, izbūvēt jaunas, modernas un darbībā drošas siltumenerģijas ražotnes ar koģenerācijas blokiem, tādējādi ieviešot siltumenerģijas ražošanā koģenerācijas principu. Vienlaicīga siltuma un elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās dod iespēju:
– izmantot koģenerācijas procesā lētāk saražoto elektroenerģiju katlu māju iekārtu elektroapgādei, līdz ar to elektroenerģijas cenu kāpums mazāk ietekmēs siltumenerģijas ražošanas izmaksas katlu mājā;
– pārdot koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu VAS «Latvenergo» un tādējādi iegūt līdzekļus energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai;
– samazināt kaitīgo un siltumnīcefektu radošo izmešu emisiju apkārtējā vidē salīdzinājumā ar siltuma un elektroenerģijas ražošanu atsevišķi katlu mājās un kondensācijas elektrostacijās.
No trīs variantiem izvēlas labāko
Jaunā stratēģija izstrādāta izpētot iespējamos attīstības variantus un izvēloties labāko. Analizēti tika trīs iespējamie varianti. «Jelgavas Koģenerācija» direktors Edgars Līcis skaidro, ka pirmais no variantiem paredzēja Lielupes kreisajā krastā izbūvēt divas koģenerācijas stacijas pie esošajām katlu mājām Ganību un Rūpniecības ielā, bet labajā krastā optimizēt siltumapgādes tīklus, turpinot iepirkt siltumu no Jelgavas cukurfabrikas.
Otrais variants paredzēja saistvada izveidi, kas savienotu abus upes krastus, vienlaikus optimizējot siltumapgādes tīklus abu Lielupes krastu pusēs, kā arī kreisajā krastā izbūvēt divas jaunas koģenerācijas stacijas.
Savukārt trešais variants paredz kreisajā krastā izbūvēt divas koģenerācijas stacijas, labajā krastā optimizēt siltumapgādes tīklus, izbūvējot arī jaunu koģenerācijas staciju un katlu māju tuvāk dzīvojamo māju masīviem, kas mazinātu siltuma zudumus. Paralēli tam paredzēts arī likvidēt nepamatoti lielā diametra siltumtrases, kas arī būtiski mazinātu siltuma zudumus.
Trīs siltumapgādes attīstības variantu ekonomisko rādītāju analīzes rezultātu salīdzinājums norāda, ka realizējot trešajā variantā «Koģenerācijas principa ieviešana siltumenerģijas ražošanā CSAS kreisajā un labajā krastā ar jaunu siltuma avotu izbūvi» minēto efektivitātes paaugstināšanas pasākumu kompleksu, ir iespējams sasniegt visaugstākos energoefektivitātes rādītājus.
Siltuma zudumu samazinājums tīklos, elektroenerģijas ražošana paralēli siltuma ražošanai, kas dod iespējas ienākumus no pārdotās elektroenerģijas pārpalikuma novirzīt siltumenerģijas ražošanas izmaksu kompensēšanai, trešajā variantā iekļauto pasākumu realizēšanas gadījumā ļauj samazināt pie esošajām energoresursu cenām:
– siltumenerģijas ražošanas pašizmaksu no 13,57 Ls/MWh bāzes variantā līdz 11,47 Ls/MWh;
– siltumenerģijas ražošanas izmaksas attiecinātas uz realizētās siltumenerģijas apjomu par 3,13 Ls/,MWh salīdzinot ar bāzes variantu;
– kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas aptuveni par 612,6 tūkst.Ls/gadā, salīdzinot ar bāzes variantu.
Pamatojoties uz tehniski – ekonomisko aprēķinu rezultātiem, speciālisti nonāca pie secinājuma, ka turpmāk siltumapgādes sistēmas ir jāattīsta realizējot tieši šajā variantā paredzētos pasākumu.
Lielākas pārliecības iegūšanai, tika lūgts savu atzinumu sniegt arī neatkarīgiem ekspertiem. Šajā investīciju projektā iekļautās aktivitātes par prioritārām siltumapgādes sistēmas attīstībā ir atzinuši, kā arī šī projekta lietderīgumu no tehniski – ekonomiskā un vides aizsardzības viedokļa atzinīgi novērtējuši arī Berlīnes Enerģijas attīstības aģentūras eksperti,. Pēc projekta ekspertīzes Vācijas Attīstības Banka piedāvāja savu atbalstu projekta realizācijai – aizdevumu 6,1 milj. eiro apmērā uz 10 gadiem ar pazeminātu procentu likmi.
Tomēr A. Bataraga skaidro, ka šī nav visa nepieciešamā summa – pilnībā iecerētā realizācijai būtu nepieciešami līdz 5,4 miljoni latu. «Tāpēc mūsu uzdevums ir piesaistīt arī citas investīcijas, lai projekts sekmīgi īstenotos.» Šajā nolūkā «Jelgavas Koģenerācija» piedalīsies arī Eiropas Savienības struktūrfondu programmās.
«Mūsu aprēķini liecina, ka 2006.-2008.gados paredzētie ieguldījumi varētu atmaksāties samērā ātrā laika periodā – septiņos gados. Un galvenie ieguvēji, protams, būs patērētāji, jo tas ļaus maksimāli samazināt tarifu kāpumu šajos ekonomiski svārstīgajos apstākļos. Solīt esošo cenu samazinājumu pie nemitīgi augošām citu resursu izmaksām un neveicot siltumapgādes sistēmas uzlabošanu ir praktiski neiespējami. Pēc projektā paredzēto pasākumu realizācijas, iegūsim stabilākas cenas, kas būs atkarīgas tikai no citu resursu cenu pieauguma nevis no sistēmas neefektivitātes.»
Galvenie pasākumi siltumapgādes attīstībai Jelgavā līdz 2008. gada beigām
Jau ieplānoto veicamo darbu apjoms ir sadalīts divās daļas. Līdz 2008. gada beigām projekta gaitā paredzēts īstenot sekojošus uzdevumus:
– Lielupes kreisajā krastā izbūvēt vienu koģenerācijas staciju Ganību ielā ar jaudu četri megavati;
– pārlikt trīs maģistrālos siltumtīklu posmus - no 1. līnijas līdz 4. līnijai, no Rūpniecības ielā līdz Oskara Kalpaka ielai un Pumpura ielā Pārlielupē.
– Pārlielupē izbūvēt katlu māju ar koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu jaudu divi MW, kurai noteikti jāatrodas tuvāk dzīvojamo māju masīviem, kas ļautu samazināt trases garumu un ieekonomēt siltuma zudumus;
– rekonstruēt katlu māju Kalnciema ceļā (jauda 20 MW), kā arī tiks rekonstruēti pievedtīkli.
Savukārt tuvākajā nākotnē veicamie darbi būtu koģenerācijas stacijas izbūve Rūpniecības ielā, kā arī to siltumtīklu rekonstrukcija, kuru kalpošanas ilgums pārsniedz 20 līdz 25 gadus.
A. Bataraga vēl uzsver, ka, īstenojot projektu pie nosacījumiem, kad iedzīvotāju labklājība aug un maksājumi stabilizējas – būsim panākuši to, pēc kā tiecamies.
Papildus ieguvumi patērētājiem
Vācijas puse, kas gatava atbalstīt šo projektu, ir izvirzījusi arī vēl dažus citus nosacījumus, kas arī galvenokārt vērtējami kā ieguvumi patērētājiem. Proti, realizējot šo projektu, «Jelgavas Koģenerācijai» ir jāgarantē dažu «mājas darbu» izpilde – saistības nosaka, ka pusotra gada laikā pilsētā ir pilnībā jānosiltina viena daudzdzīvokļu māja un vēl 600 dzīvokļos jāizveido siltumuzskaite, uzstādot siltumenerģijas patēriņa proporcionalitātes skaitītājus. 40 procentu no mājas siltināšanas izmaksām sedz Vācijas dāvinājums, bet pārējos līdzekļus sākotnēji ieguldīs «Jelgavas Koģenerācija». Šo uzdevumu izpilde var tikt veikta sadarbojoties ar Nekustamo īpašuma pārvaldi, kas ir tieši iesaistīta namu apsaimniekošanā – viņu uzdevums būs izvērtēt piemērotāko māju un arī dzīvokļus.
Aigars Rublis, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks komunālajos jautājumos
PAS «Daugavpils siltumtīkli» 19,10 16,94
AS «Rīgas siltums» 19,15 16,78
SIA «Dobeles enerģija» 21,32 18,85
AS «Rēzeknes siltums» 21,50 22,26
SIA «Jelgavas Koģenerācija» 21,51 19,08
SIA «Jēkabpils siltums» 22,16 23,91
SIA «Jūrmalas siltums» 22,21 19,70
SIA «Valmieras siltums» 22,39 20,73
AS «Liepājas siltums» 22,67 20,21
AS «Simone», Alūksne 22,76 21,27
AS «Olaines Ūdens un Siltums»22,98 20,67
SIA «Ventspils siltums» 24,00 21,18
SIA «Tukuma siltums» 24,99 22,64
SIA «Limbažu siltums» 25,35 23,41
SIA «Cēsu būvnieks» 25,70 22,72
SIA «Liepājas enerģija» 26,63 23,78
SIA «Wesemann Sigulda» 26,86 24,20
SIA «Kuldīgas siltumtīkli» 29,20 27,00
* Dati apkopoti, pamatojoties uz Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas informāciju.
Siltuma zudumu samazināšanas aktivitātes:
- Maģistrālo virszemes siltuma tīklu 2DN 600÷2DN 450 slēgšana 2.5 km garumā Pārlielupē
- Maģistrālo virszemes siltuma tīklu posma 2DN 450 renovācija 350 m garumā Pārlielupē
- Virszemes siltuma tīklu 2DN 200 renovācija 1.4 km garumā uz 4. līniju CSAS kreisajā krastā
- Maģistr. siltuma tīklu 2DN 600 renovācija 656 m garumā Rūpn. ielā CSAS kreisajā krastā
No šiem datiem redzams, ka realizējot siltuma tīklu renovācijas projektu, dabas gāzes patēriņš samazināsies par 1 484 tūkst.n.m3, NOx izmeši - par 4.54 tonnām/gadā un CO2 emisija - par 2 709 tonnām/gadā.
Komentāri