Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

Solvita Prikule, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes galvenā speciāliste

Šā gada 1. janvārī stājas spēkā Ministru kabineta 2004. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1067 «Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem».
Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem; definē funkcionālos traucējumus, kuri personai dod tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem;
nosaka prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.

21 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sociālās rehabilitācijas institūcijā ir tiesīgas saņemt šādas personas:
1. Personas ar funkcionāliem traucējumiem, ja funkcionālie traucējumi atbilst šajos noteikumos noteiktiem kritērijiem;
2. Likuma «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem» 2. un 4. pantā minētās personas;
3. Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un ČAES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā minētās personas.

Cik bieži var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus?
Personas ar funkcionāliem traucējumiem, ja to smaguma pakāpe paaugstinās, pakalpojumu var saņemt atkārtoti, bet ne biežāk kā reizi divos gados. Politiski represētas personas pakalpojumus var saņemt reizi trijos gados, atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta vai pašvaldības domes (padomes) deleģētās personas veiktajam novērtējumam. Ja minētās personas vērtējums atbilst personai ar funkcionāliem traucējumiem, tās pakalpojumus var saņemt ne biežāki kā reizi divos gados (iesniedzot dienestā nepieciešamos dokumentus). ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un ČAES avārijas rezultātā cietušās personas pakalpojumu var saņemt reizi gadā, atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta veiktajam novērtējumam.

Kā notiek pakalpojuma sniegšana personām ar funkcionāliem traucējumiem?
Lai saņemtu pakalpojumu, persona:
1. Vēršas pie ģimenes (ārstējošā) ārsta. Ārsts sniedz atzinumu par to, vai personai ir noteikumos minētie funkcionālie traucējumi, vai nav medicīnisko kontrindikāciju pakalpojumu saņemšanai;
2. Iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā rakstisku iesniegumu un ģimenes ārsta atzinumu.
Pašvaldības sociālās palīdzības dienests piecu darbadienu laikā pēc iepriekš minēto dokumentu saņemšanas:
– reģistrē dokumentus;
– personas klātbūtnē novērtē tās pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi, atbilstoši Bartela indeksam, un sastāda novērtējuma protokolu, ja nepieciešams, novērtēšanā iesaistot ģimenes ārstu. Novērtēšanas laiks vienai personai ir 45 līdz 60 minūtes;
– pieņemt lēmumu par nepieciešamību piešķirt pakalpojumus, ja personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe ir novērtēta ar 7 līdz 19 punktiem, un informē personu par to;
– pieņem lēmumu atteikt pakalpojumu piešķiršanu, ja persona neatbilst šajos noteikumos paredzētajai funkcionālo traucējumu smaguma pakāpei, informē par to;
– nosūta Sociālo pakalpojumu pārvaldei pieņemto lēmumu un novērtējuma protokolu, kā arī ģimenes ārsta atzinumu un personas rakstisku iesniegumu.

Kā notiek pakalpojumu sniegšana politiski represētām personām, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un avārijas rezultātā cietušām personām?
Lai saņemtu pakalpojumus, persona iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā:
– rakstisku iesniegumu;
– politiski represētās personas apliecības, ČAES avārijas rezultātā cietušās personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);
– ģimenes ārsta izsniegto izziņu par personas veselības stāvokli un medicīnisku kontrindikāciju neesamību pakalpojumu saņemšanai.
Pašvaldības sociālais dienests piecu darbadienu laikā:
– reģistrē dokumentus;
– novērtē personas sociālās funkcionēšanas spējas un iespējas tās atjaunot, ja nepieciešams, novērtēšanā iesaistot ģimenes ārstu;
– aizpilda personas novērtējuma karti, lai noteiktu pakalpojuma nepieciešamību;
– pieņem lēmumu par nepieciešamību piešķirt pakalpojumus un informē personu par to;
– pieņem lēmumu atteikt pakalpojumu piešķiršanu, ja konstatēts, ka nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai persona pēc pakalpojuma griežas biežāk, kā to paredz noteikumi, un informē par to personu;
– nosūta Sociālo pakalpojumu pārvaldei pieņemto lēmumu un novērtējuma karti, kā arī dokumentus, ko persona iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā.

Kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu?
Sociālo pakalpojumu pārvalde septiņu darbadienu laikā pēc iepriekš minēto dokumentu saņemšanas:
– izvērtē dokumentus;
– pieņem lēmumu par pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un norīkojuma izsniegšanu personai uz sociālās rehabilitācijas institūciju vai personas uzņemšanu pakalpojumu saņēmēju rindā vai pieņem lēmumu atteikt pakalpojumu piešķiršanu;
– rakstiski informē personu un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

Ko darīt, ja veidojas rindas un persona pakalpojumu gaida saņēmēju rindā ilgāk par gadu?
Tādā gadījumā noteikumi paredz, ka Sociālo pakalpojumu pārvalde personai un pašvaldības sociālajam dienestam atkārtoti pieprasa šajos noteikumos minētos dokumentus. Sociālo pakalpojumu pārvalde reizi gadā informē sociālos dienestus un pakalpojumu saņēmēju rindā esošās personas par pakalpojuma saņemšanas iespējām.

Kāda ir lēmuma par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikuma apstrīdēšana?
Tiesīgas apstrīdēt pašvaldības sociālā dienesta lēmumu ir personas, kurām saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 1067 ir tiesības uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji.
Sociālā dienesta lēmumu apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvalde, bet Sociālo pakalpojumu pārvaldes lēmumu pārsūdz tiesā.

Kāds ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saturs?
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ietver:
1) personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes atkārtotu izvērtēšanu;
2) sociālo rehabilitāciju pēc individuālā plāna, sniedzot profesionāla sociālā darbinieka, psihologa un ergoterapeita pakalpojumus;
3) pirmo medicīnisko palīdzību, ārsta un medicīnas māsas pakalpojumus;
4) ģimenes (ārstējošā) ārsta noteiktās medikamentozās terapijas kursa kontroli;
5) personas veselības stāvoklim atbilstošu ēdināšanu;
6) atbilstoši aprīkotas telpas;
7) atpūtas un sporta nodarbību iespējas;
8) darba aizsardzības, vides drošības, vides pieejamības, ugunsdrošības un higiēnas prasību ievērošanu.

Kāda ir atšķirība starp sociālās rehabilitācijas un medicīnas rehabilitācijas pakalpojumu?
Galvenā šo pakalpojumu atšķirība ir tā, ka sociālā rehabilitācija palīdz cilvēkam apgūt prasmes, lai atgrieztos sabiedriskajā dzīvē.
Savukārt medicīniskā rehabilitācija ir vērsta uz cilvēka veselības un organisma funkcionālo spēju atjaunošanu, kas ietver dažādas ārstnieciskas procedūras. Šī rehabilitācijas pasākumu pārraudzība ir Veselības ministrijas kompetencē.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes un darbnespējas izraisītās negatīvās sekas personas dzīvē. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti, izstrādājot individuālu programmu atbilstoši katra cilvēka spējām un vajadzībām, lai tā viņš apgūtu ikdienā nepieciešamās iemaņa – mobilitāti un orientāciju apkārtējā vidē, pašapkalpošanos, ēdienu gatavošanu, mājsaimniecības darbus.

Kur jāiesniedz dokumenti par sociālās rehabilitācijas pakalpjuma saņemšanu?
Dokumentus pieņem Jelgavas Domes Sociālo lietu pārvaldē, O.Kalpaka ielā 9, 109. kabinetā pirmdienās no pulksten 9 līdz 12 un no pulksten 15 līdz 19, iepriekš pierakstoties pie dežuranta-informatora. Tālrunis informācijai – 3007523