Vai Latvijas iedzīvotāji varēs maksāt par apkuri uz pusi mazāk?
28.06.2006.
Mājas siltinot un modernizējot apkures sistēmas, siltumenerģijas patēriņš samazinās līdz pat 50%, kā arī iedzīvotāju izmaksas par siltumu samazinās uz pusi.
Jau tagad gandrīz tūkstotis Latvijas iedzīvotāju Latvijas un Vācijas Vides ministriju kopīgi īstenotā projekta rezultātā ir aizvadījuši pirmo apkures sezonu krietni ietaupot uz apkures izdevumiem. Projekta ietvaros no Vācijas attīstības bankas bija pieejami kredīti ar kopējo apjomu 5 miljoni eiro, kā arī dāvinājums - 2.1 miljoni eiro procentu izmaksu samazināšanai.
Kopumā Latvijai ir vajadzīgi aptuveni 1.1 miljrd. latu, kas ir gandrīz ½ no Latvijas gada budžeta.
Iespējas piesaistīt ES finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai tajās Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji ir apsprieduši ar Ministru prezidentu A. Kalvīti, finanšu ministru O. Spurdziņu, kā arī ar vides ministru R. Vējoni.
LR Vides ministrijas pieredze, kas ir iegūta iepriekš īstenotajos projektos, tika izmantota sagatavojot aicinājumu ES enerģijas komisāram A. Piebalgam. Šis aicinājums tika iesniegts deviņiem Latvijas lielo pilsētu mēriem tiekoties ar ES enerģijas komisāru A. Piebalgu Briselē, šā gada 27.aprīlī.
Pēc tikšanās ar lielo pilsētu mēriem Ministru prezidents A. Kalvītis ir uzdevis ekonomikas ministram A. Štokenbergam, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M. Kučinskim, finanšu ministram O. Spurdziņam un vides ministram R. Vējonim līdz šā gada 22. jūnijam iesniegt kopīgus priekšlikumus par vienotu valsts politiku energoefektivitātes veicināšanai. Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji vēlas apspriest ministriju izstrādātos kopīgos priekšlikumus
Pēc „Mājokļu aģentūras” apkopotajiem datiem izplatītākie mājokļi Latvijā ir no 1970. līdz 1990. gadam būvētās daudzstāvu lielpaneļu mājas - tie ir 70% no visiem mājokļiem. Aptuveni 25% māju celtas pirms 1945. gada un tikai 4 % celtas no 1991. gada līdz 2000.gadam.
Izstrādājot Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2006. – 2016. gadam, ir novērtēts, ka, lai panāktu, ka vidējais siltumenerģijas patēriņš Latvijas dzīvojamā fondā, kas Latvijā aizņem aptuveni 56 milj. m2 nepārsniegtu 150 kWh/m2 (no pašlaik esošajiem vidēji 250 kWh/m2), ir vajadzīgi aptuveni 1.1 miljrd. Ls, kas ir gandrīz ½ no Latvijas gada budžeta.
Jaunā ES iniciatīvā – Zaļā grāmata, kuras mērķis ir mainīt energoresursu bilances struktūru, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, galvenokārt skar elektroenerģijas sektoru.
Tomēr nav uzsvērts, ka ziemeļu platuma grādos esošajās valstīs un īpaši jaunajās dalībvalstīm, siltums veido vairāk kā 50% no energobilances (piemēram, Latvijas gadījumā elektroenerģijas patēriņš ir 5447 GWh gadā jeb tikai 12% no kopējā enerģijas galapatēriņa. Turpretim siltums veido 30 000 GWh, un tas ir vairāk nekā 60% no Latvijas energobilances (Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2004. gadu).
Sīkāka informācija: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas birojs, tālr. 7223515, e-pasts:
Jau tagad gandrīz tūkstotis Latvijas iedzīvotāju Latvijas un Vācijas Vides ministriju kopīgi īstenotā projekta rezultātā ir aizvadījuši pirmo apkures sezonu krietni ietaupot uz apkures izdevumiem. Projekta ietvaros no Vācijas attīstības bankas bija pieejami kredīti ar kopējo apjomu 5 miljoni eiro, kā arī dāvinājums - 2.1 miljoni eiro procentu izmaksu samazināšanai.
Kopumā Latvijai ir vajadzīgi aptuveni 1.1 miljrd. latu, kas ir gandrīz ½ no Latvijas gada budžeta.
Iespējas piesaistīt ES finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai tajās Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji ir apsprieduši ar Ministru prezidentu A. Kalvīti, finanšu ministru O. Spurdziņu, kā arī ar vides ministru R. Vējoni.
LR Vides ministrijas pieredze, kas ir iegūta iepriekš īstenotajos projektos, tika izmantota sagatavojot aicinājumu ES enerģijas komisāram A. Piebalgam. Šis aicinājums tika iesniegts deviņiem Latvijas lielo pilsētu mēriem tiekoties ar ES enerģijas komisāru A. Piebalgu Briselē, šā gada 27.aprīlī.
Pēc tikšanās ar lielo pilsētu mēriem Ministru prezidents A. Kalvītis ir uzdevis ekonomikas ministram A. Štokenbergam, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M. Kučinskim, finanšu ministram O. Spurdziņam un vides ministram R. Vējonim līdz šā gada 22. jūnijam iesniegt kopīgus priekšlikumus par vienotu valsts politiku energoefektivitātes veicināšanai. Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji vēlas apspriest ministriju izstrādātos kopīgos priekšlikumus
Pēc „Mājokļu aģentūras” apkopotajiem datiem izplatītākie mājokļi Latvijā ir no 1970. līdz 1990. gadam būvētās daudzstāvu lielpaneļu mājas - tie ir 70% no visiem mājokļiem. Aptuveni 25% māju celtas pirms 1945. gada un tikai 4 % celtas no 1991. gada līdz 2000.gadam.
Izstrādājot Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2006. – 2016. gadam, ir novērtēts, ka, lai panāktu, ka vidējais siltumenerģijas patēriņš Latvijas dzīvojamā fondā, kas Latvijā aizņem aptuveni 56 milj. m2 nepārsniegtu 150 kWh/m2 (no pašlaik esošajiem vidēji 250 kWh/m2), ir vajadzīgi aptuveni 1.1 miljrd. Ls, kas ir gandrīz ½ no Latvijas gada budžeta.
Jaunā ES iniciatīvā – Zaļā grāmata, kuras mērķis ir mainīt energoresursu bilances struktūru, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, galvenokārt skar elektroenerģijas sektoru.
Tomēr nav uzsvērts, ka ziemeļu platuma grādos esošajās valstīs un īpaši jaunajās dalībvalstīm, siltums veido vairāk kā 50% no energobilances (piemēram, Latvijas gadījumā elektroenerģijas patēriņš ir 5447 GWh gadā jeb tikai 12% no kopējā enerģijas galapatēriņa. Turpretim siltums veido 30 000 GWh, un tas ir vairāk nekā 60% no Latvijas energobilances (Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2004. gadu).
Sīkāka informācija: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas birojs, tālr. 7223515, e-pasts:
Komentāri