Vārda brīvības aizrautīgi bīstamais vilinājums
29.05.2006.
Mēs lepojamies ar vārda brīvību mūsu valstī. Un pamatoti. Tomēr nekad nedrīkst aizmirst, ka brīvībai ir savs atsvars, kas neļauj tai ieslīgt dezorganizējošā visatļautībā – tā ir atbildība. Nopietnu, pieaugušu cilvēku raksturo spēja atbildēt par saviem vārdiem. Žurnālistiem, kuri uzrunā visplašākos iedzīvotāju slāņus, šai atbildībai būtu jābūt īpaši izteiktai. Ar gandarījumu varam konstatēt, ka lielākajai daļai Latvijas plašsaziņas līdzekļos strādājošo šī atbildības sajūta piemīt. Diemžēl, arī viņiem gadās pa kādai ķibelītei, uz kurām nevar nenorādīt.
Ceturtdienas vakarā Latvijas visvairāk skatītais ziņu raidījums “TV Panorāma” savu pārraidi uzsāka ar it kā sensacionālu jaunumu – Jelgavā notiek kliedzošas ar zemes privatizāciju saistītas nelikumības. Par sviestmaizi tiekot iztirgots Jelgavas lepnums – bijušā upes glābšanas stacijas ēka un tai pieguļošā zeme 0,3 hektāru platībā. Neliekuļošu un domāju, ka ikviens Jelgavas iedzīvotājs man piekritīs, ka šos īpašumus nodēvēt par Jelgavas lepnumu var tikai ar ironiju. Paldies Dievam, mūsu pilsētai ir ar ko patiesi lepoties.
Visticamāk, ka arī “TV Panorāmas” sižeta veidotāja Aija Kinca, saņēmusi priekšniecības doto uzdevumu – no cirvja uzvārīt zupu, saprata, ka bez garšvielām neiztikt. Un tad jau paveras plašs apvārsnis lidojumiem Dena Brauna “Da Viči koda” stilā. Izrādās, ka Jelgavā valda nevis tās pilsoņu ievēlēta pašvaldība, bet gan kāda mistiska masonu loža zem kluba “Hercogs Jēkabs” izkārtnes. Visa šī operetiskā komēdija varētu likties smieklīga, ja vien netiktu pieteikta kā nopietna drāma.
Lai labāk izprastu par ko ir runa, nepieciešams īsumā izklāstīt uzveduma libretu. Esmu pārliecināts, ka ikvienam Jelgavas iedzīvotājam, varbūt, izņemot laikraksta “Zemgales ziņas” rakstu sacerētāju Annu Afanasjevu, bijušo glābšanas staciju Pasta salā būtu grūti raksturot citādi kā vien kopš padomju laikiem nolaistu graustu. Kopš 2000. gada vairākkārtīgi SIA „Jelgavas NĪP” izsludināja konkursu šā īpašuma iznomāšanai. Neviens nepieteicās, un tikai 2003. gadā tika noslēgts nomas līgums ar apsaimniekotāju “Upeslīči atpūtai”. Jāatzīmē, ka jaunais nomnieks maksāja gan nomas maksu, gan nodokļus un novērsa visas briesmas, kas draudēja cilvēkiem uzturoties dzīvībai bīstama grausta tuvumā.
Atbilstoši privatizācijas pabeigšanas likumam, kuru lielā vienprātībā, saskaņojot visu politisko partiju interesēm, Saeima pieņēma 2005. gada 16. jūnijā, Jelgavas dome, šā gada martā saņēma sabiedrības “Upeslīči atpūtai” iesniegumu viņu rīcībā nodotā īpašuma privatizācijai. Pēc likuma šādi iesniegumi jāizskata četru mēnešu laikā, un tikai specifiskos, likumā norādītos gadījumos, noraidāmi. Šādi pieteikumi no nomniekiem bija ne mazums un tos visus, atbilstoši likumam, domes sēdē izskatīja. Tālākais var likties tīra birokrātiska jezga, bet tieši tas manifestē atšķirību starp demokrātijas vārdā piesauktu visatļautību un juridiski precīzām, korektām nostādnēm.
Likums precīzi nosaka, ka uz pašvaldības īpašumiem, ja vien tie nav attiecīgi nodalīti kā valstij vai pašvaldībai nepieciešami, var pieteikties ikviens pretendents. Esošajam nomniekam ir pirmpirkuma tiesības. Tāpat likums precīzi nosaka kādā veidā un par kādu cenu objekts privatizējams. Atbilstoši likumam īpašumi tiek privatizēti par to vērtību, kuru nosaka Valsts zemes dienests, kurš nekādā veidā nav pakļauts pašvaldībām. Nevēloties jaukties Zemes dienesta prerogatīvās, tomēr atzīmēšu, ka šī institūcija darbojas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un nevar patvaļīgi noteikt attiecīga zemes gabala cenu, raugoties griestos.
Konkrētajā gadījumā, kas pateicoties Latvijas televīzijas ziņu dienesta rūpēm tika aktualizēts visā valstī, runa ir par zemes gabalu Pasta salā. Šīs zemes kadastrālā vērtība ir 11 523 lati. Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālā nodaļa noteica šīs zemes vērtību privatizācijas vajadzībām 17217 lati. Tieši par šo summu zeme arī tiks privatizēta. Ikviena pašvaldība var apliecināt, ka šis ir ikdienišķs darbs, kad pašvaldību īpašumi atbilstoši likumam tiek nodoti privatizācijai.
Tajā pašā ceturtdienā Jelgavas dome izskatīja deviņus, ar pašvaldības īpašumu privatizācijas saistītus jautājumus. Vairāki no šiem apskatāmajiem jautājumiem ievērojami pārsniedza Pasta salā privatizējamo īpašumu vērtību, taču “TV Panorāma” vērību izpelnījās šis viens jautājums. Rodas pamatots jautājums – kāpēc?
Man nav ne mazākās vēlmes apšaubīt cienījamās “TV Panorāma” ziņu veidotājas Aijas Kincas godprātību. Viņa ar pašas veidotajiem sižetiem ir izpelnījusies visplašāko skatītāju atzinību, tāpēc vēl jo grūtāk ir samierināties ar šoreiz raidījumā pausto paviršību. Jelgavas dome ir izpildījusi visas likumā noteiktās prasības, un pat domnieki, kuri visu šo lietu iniciējuši, neatļāvās nobalsot pret, jo citādi būtu rīkojušies pretlikumīgi.
Tas, ka no mušas ir uzpūsts zilonis ir acīmredzami. Ar ko gan Jelgavas pilsētas dome izpelnījusies pārmetumus visas Latvijas mērogos? Laikrakstam “Diena” piederošais meitas izdevums “Zemgales ziņas” jau ilgstoši cenšas diskreditēt Jelgavas domes darbu. Viss ko dome dara, tai ir slikts. Es varu tikai pateikties Jelgavas iedzīvotājiem, kuri, par spīti masīvajai propagandas kampaņai, ir atbilstoši novērtējuši domes padarīto pilsētas labā un uzticējuši tās vadībai turpināt darbu.
Aicinu žurnālistus neiesaistīties lētās politiskās spēlēs un kritiski izvērtēt viņiem piespēlēto materiālu. Lai neiznāktu kā šoreiz – skaļi uzpūsta lieta, kas patiesībā čiks vien ir, un par kuru autoram – izplatītājam ir vien rūgta kauna pēcgarša.
Vilis Levčenoks,
Jelgavas pašvaldības īpašumu privatizācijas komisijas priekšsēdētājs
Ceturtdienas vakarā Latvijas visvairāk skatītais ziņu raidījums “TV Panorāma” savu pārraidi uzsāka ar it kā sensacionālu jaunumu – Jelgavā notiek kliedzošas ar zemes privatizāciju saistītas nelikumības. Par sviestmaizi tiekot iztirgots Jelgavas lepnums – bijušā upes glābšanas stacijas ēka un tai pieguļošā zeme 0,3 hektāru platībā. Neliekuļošu un domāju, ka ikviens Jelgavas iedzīvotājs man piekritīs, ka šos īpašumus nodēvēt par Jelgavas lepnumu var tikai ar ironiju. Paldies Dievam, mūsu pilsētai ir ar ko patiesi lepoties.
Visticamāk, ka arī “TV Panorāmas” sižeta veidotāja Aija Kinca, saņēmusi priekšniecības doto uzdevumu – no cirvja uzvārīt zupu, saprata, ka bez garšvielām neiztikt. Un tad jau paveras plašs apvārsnis lidojumiem Dena Brauna “Da Viči koda” stilā. Izrādās, ka Jelgavā valda nevis tās pilsoņu ievēlēta pašvaldība, bet gan kāda mistiska masonu loža zem kluba “Hercogs Jēkabs” izkārtnes. Visa šī operetiskā komēdija varētu likties smieklīga, ja vien netiktu pieteikta kā nopietna drāma.
Lai labāk izprastu par ko ir runa, nepieciešams īsumā izklāstīt uzveduma libretu. Esmu pārliecināts, ka ikvienam Jelgavas iedzīvotājam, varbūt, izņemot laikraksta “Zemgales ziņas” rakstu sacerētāju Annu Afanasjevu, bijušo glābšanas staciju Pasta salā būtu grūti raksturot citādi kā vien kopš padomju laikiem nolaistu graustu. Kopš 2000. gada vairākkārtīgi SIA „Jelgavas NĪP” izsludināja konkursu šā īpašuma iznomāšanai. Neviens nepieteicās, un tikai 2003. gadā tika noslēgts nomas līgums ar apsaimniekotāju “Upeslīči atpūtai”. Jāatzīmē, ka jaunais nomnieks maksāja gan nomas maksu, gan nodokļus un novērsa visas briesmas, kas draudēja cilvēkiem uzturoties dzīvībai bīstama grausta tuvumā.
Atbilstoši privatizācijas pabeigšanas likumam, kuru lielā vienprātībā, saskaņojot visu politisko partiju interesēm, Saeima pieņēma 2005. gada 16. jūnijā, Jelgavas dome, šā gada martā saņēma sabiedrības “Upeslīči atpūtai” iesniegumu viņu rīcībā nodotā īpašuma privatizācijai. Pēc likuma šādi iesniegumi jāizskata četru mēnešu laikā, un tikai specifiskos, likumā norādītos gadījumos, noraidāmi. Šādi pieteikumi no nomniekiem bija ne mazums un tos visus, atbilstoši likumam, domes sēdē izskatīja. Tālākais var likties tīra birokrātiska jezga, bet tieši tas manifestē atšķirību starp demokrātijas vārdā piesauktu visatļautību un juridiski precīzām, korektām nostādnēm.
Likums precīzi nosaka, ka uz pašvaldības īpašumiem, ja vien tie nav attiecīgi nodalīti kā valstij vai pašvaldībai nepieciešami, var pieteikties ikviens pretendents. Esošajam nomniekam ir pirmpirkuma tiesības. Tāpat likums precīzi nosaka kādā veidā un par kādu cenu objekts privatizējams. Atbilstoši likumam īpašumi tiek privatizēti par to vērtību, kuru nosaka Valsts zemes dienests, kurš nekādā veidā nav pakļauts pašvaldībām. Nevēloties jaukties Zemes dienesta prerogatīvās, tomēr atzīmēšu, ka šī institūcija darbojas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un nevar patvaļīgi noteikt attiecīga zemes gabala cenu, raugoties griestos.
Konkrētajā gadījumā, kas pateicoties Latvijas televīzijas ziņu dienesta rūpēm tika aktualizēts visā valstī, runa ir par zemes gabalu Pasta salā. Šīs zemes kadastrālā vērtība ir 11 523 lati. Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālā nodaļa noteica šīs zemes vērtību privatizācijas vajadzībām 17217 lati. Tieši par šo summu zeme arī tiks privatizēta. Ikviena pašvaldība var apliecināt, ka šis ir ikdienišķs darbs, kad pašvaldību īpašumi atbilstoši likumam tiek nodoti privatizācijai.
Tajā pašā ceturtdienā Jelgavas dome izskatīja deviņus, ar pašvaldības īpašumu privatizācijas saistītus jautājumus. Vairāki no šiem apskatāmajiem jautājumiem ievērojami pārsniedza Pasta salā privatizējamo īpašumu vērtību, taču “TV Panorāma” vērību izpelnījās šis viens jautājums. Rodas pamatots jautājums – kāpēc?
Man nav ne mazākās vēlmes apšaubīt cienījamās “TV Panorāma” ziņu veidotājas Aijas Kincas godprātību. Viņa ar pašas veidotajiem sižetiem ir izpelnījusies visplašāko skatītāju atzinību, tāpēc vēl jo grūtāk ir samierināties ar šoreiz raidījumā pausto paviršību. Jelgavas dome ir izpildījusi visas likumā noteiktās prasības, un pat domnieki, kuri visu šo lietu iniciējuši, neatļāvās nobalsot pret, jo citādi būtu rīkojušies pretlikumīgi.
Tas, ka no mušas ir uzpūsts zilonis ir acīmredzami. Ar ko gan Jelgavas pilsētas dome izpelnījusies pārmetumus visas Latvijas mērogos? Laikrakstam “Diena” piederošais meitas izdevums “Zemgales ziņas” jau ilgstoši cenšas diskreditēt Jelgavas domes darbu. Viss ko dome dara, tai ir slikts. Es varu tikai pateikties Jelgavas iedzīvotājiem, kuri, par spīti masīvajai propagandas kampaņai, ir atbilstoši novērtējuši domes padarīto pilsētas labā un uzticējuši tās vadībai turpināt darbu.
Aicinu žurnālistus neiesaistīties lētās politiskās spēlēs un kritiski izvērtēt viņiem piespēlēto materiālu. Lai neiznāktu kā šoreiz – skaļi uzpūsta lieta, kas patiesībā čiks vien ir, un par kuru autoram – izplatītājam ir vien rūgta kauna pēcgarša.
Vilis Levčenoks,
Jelgavas pašvaldības īpašumu privatizācijas komisijas priekšsēdētājs
Komentāri