Veiks informatīvo kampaņu pret kūlas dedzināšanu
07.04.2006.
Pagājušajā gadā Valstī tika reģistrēti vairāk kā 1500 kūlas ugunsgrēki, bojā gājušie un cietušie nebija. Salīdzinot ar 2004. gadu, kad bija reģistrēti 3155 kūlas ugunsgrēki, četri bojāgājušie un tikpat cietuši. Var teikt, ka pamazām situācija sāk uzlaboties.
Jelgavas rajonā un pilsētā 2005. gadā kūlas ugunsgrēku skaits bija 137, bojā gājušo un cietušo nebija. Par kūlas dedzināšanas gadījumiem tika sastādīti 15 administratīvie protokoli.
Iestājoties siltam un saulainam laikam, glābšanas dienesta un policijas darbinieki, apbraukās Jelgavas rajona teritoriju, un vietās, kur būs izcēlušies kūlas degšanas ugunsgrēki, uz zemes īpašnieku (valdītāju) tiks sastādīts administratīvais protokols un sodīts ar naudas sodu.
Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksu, vainīgās personām var uzlikt naudas sodu līdz 100 latu apmērā, juridiskajām personām līdz 1000 latiem.
Esošās problēmas raksturojums
- no lauksaimniecībā izmantojamās zemes trešdaļa netiek apstrādāta (Valsts zemes dienesta ziņas), kas veicina kūlas ugunsgrēku izplatību. Šai parādībai ir tendence pieaugt;
- pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos desmit gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un līdz ar to - nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ laukos;
- kūlas ugunsgrēki nereti pāriet pamežā un mežā, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta;
- sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļa tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus;
- kūlas ugunsgrēku dzēšana ir fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsējiem - nav ūdens un piebraucamo ceļu, ugunsdzēsēji ir spiesti lauzt mašīnas, braucot pāri arumiem un grāvjiem, strādāt garas stundas tiešā uguns tuvumā un stipros dūmos, izmantojot sauso dzēšanas paņēmienu (slotas, lupatas); intensīvas kūlas dedzināšanas periodos VUGD izsaukumu skaits pārsniedz 300 reizes diennaktī (parasti 30), kas nopietni apdraud ugunsdzēsēju palīdzības savlaicīgu saņemšanu citās nelaimēs;
- psihologi atzīst, ka kūlas dedzināšanā cilvēki izpauž savu agresivitāti par neapmierinātu dzīvi (sociālo, ekonomisko un personas nedrošību u.tml.).
- kūlas un meldru dedzināšanas dēļ samazinās augu sugu, kukaiņu un putnu, mazo dzīvnieku daudzveidība, samazinās augsnes auglība;
- degot pērnajai zālei(organiskām vielām),sadeg arī zālē esošie bīstamie atkritumi-mūsu vide ir nopietni piesārņota- , tādēļ gaisā izdalās arī cilvēka veselībai īpaši kaitīgas vielas.
Problēmas risinājumi
- Ugunsdrošības noteikumu (LR MK 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 82) 20.un 21.punkts paredz, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, un zemes īpašnieks(valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana;
- administratīvā atbildība - saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām - līdz 1000 latiem
- pašvaldību pasākumi zemes īpašnieku vai apsaimniekotāju mudinājumam sakopt teritorijas rudenī;
Sagatavoja:
VUGD Jelgavas brigādes ugunsdrošības uzraudzības
sektora vecākais inspektors: Andris Staļģevics, tel: 3027737
Komentāri