Andrejs Sālzirnis

"Cepuri nost, kā mūsu Jelgava ir augusi"

ANDREJS SĀLZIRNIS, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolotājs:

"Lai gan nereti dzirdam, ka skolotāja profesija nav prestiža, skolotājiem ir mazas algas, tomēr liels ir gandarījums, kad uz ielas satiec savus bijušos audzēkņus un viņi saka: "Jūs mūs skolas laikā tā mocījāt ar fiziku, bet paldies jums par to! Tas lieti noderēja augstskolā, mums bija daudz vieglāk nekā citiem."

Strādājot ar jauniešiem, ir tāda laba lieta – tu nevari novecot, jo nepārtraukti jāspēj tikt līdzi laikam, jāapgūst jaunas tehnoloģijas un metodes, jāprot atrast kopīgu valodu ar jauniešiem. Un man tas patiesi patīk. Protams, ne reizi vien savās stundās esmu dzirdējis: "Nu, skolotāj, kam man tā fizika dzīvē būs vajadzīga?!" –, un tad man ir piemērs no dzīves. No rīta pieceļaties, mazgājat matus, vajag nosusināt tos – kāpēc tam būs nepieciešams frotē dvielis un nevar iztikt ar plēvi? Tieši to noskaidrosim fizikā. Mati nav izžuvuši, vajag matu žāvējamo fēnu, kas pūš siltu gaisu. Kas vajadzīgs, lai fēns darbotos? To noskaidrosim fizikā. Izrādās – ar fiziku ir pilna vannas istaba, tikai ikdienā par to neaizdomājamies. Cilvēks pēc dabas ir ārkārtīgi liels sliņķis un meklēs visdažādākos veidus, lai dzīvē kaut ko atvieglotu, un tas var izdoties, ja viņš zina fiziku. Mans būtiskākais uzdevums ir pasniegt savu priekšmetu jauniešiem saprotamā valodā, to visu sasaistīt ar dzīvi, jo tā bērniem ir vieglāk uztvert. Tiesa, kad es mācījos, mums visas fizikas formulas vajadzēja zināt no galvas, bet tagad jauniešiem ir daudz špikeru, vien jāzina, kā tos pielietot, un arī tā ir māksla.  

Paldies, ka mans darbs ir tik augstu novērtēts. Ja padomā, savos 80 dzīves gados daudz esmu paveicis, turklāt viss darba mūžs – 55 gadi – veltīts tikai Jelgavai, mācot skolēnus tagadējā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā un šobrīd – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Ejot pa pilsētu, katru dienu satieku vismaz trīs četrus savus bijušos audzēkņus. Kā pats smejos, esmu pamocījis arī Latvijā zināmas personības – visus "Prāta vētras" čaļus, Artūru Skrastiņu, Niklāvu Kurpnieku, Kasparu Godu. Vairāki mani bijušie skolēni tagad ir mani kolēģi Spīdolā. Esmu vadījis neskaitāmus zinātniski pētnieciskos darbus, kopā ar kolēģiem īstenojis starptautiskus projektus, bijis klāt pie Fizikas skolotāju asociācijas izveides, vienmēr meklējis sadarbības iespējas starp skolu un zinātniskiem institūtiem. Uzskatu sevi par Jelgavas patriotu, kurš piedalījies pat Jelgavas pils atjaunošanā, kad no tās bija palikušas pāri vien drupas. Tāpēc droši varu apgalvot – cepuri nost, kā mūsu Jelgava ir augusi. Tā turpināt!"