Jaroslava Bukša

"Darbs man dod dzīves piepildījumu"

JAROSLAVA BUKŠA, SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" Iekšķīgo slimību nodaļas medicīnas māsa:

"Esmu neizsakāmi priecīga par to, ka kolēģi tik augstu novērtējuši manu darbu. 47 gadi medicīnā – tas ir ievērojams gadu skaitlis. Esmu dzimusi un augusi Ukrainā, bet 1974. gadā kopā ar vēl divām ukraiņu meitenēm atbraucu uz Latviju, lai studētu Ventspils medicīnas skolā. Biju pārliecināta, ka izmācīšos un atgriezīšos savā dzimtajā vietā, bet liktenis bija lēmis citādāk. Es nokļuvu Jelgavā, sāku strādāt Jelgavas pilsētas slimnīcā, kas tā arī palika mana vienīgā darbavieta. Tiesa, no četrām meitenēm, kuras pēc studijām Ventspilī atbraucām, tikai es esmu palikusi slimnīcā. Tā ir kļuvusi par manām otrajām mājām.

Man ļoti patīk mans darbs, strādāt ar cilvēkiem, uzklausīt, nomierināt, uzmundrināt, ja nepieciešams, ļauties kādu minūtīti par dzīvi aprunāties. Darbs ar cilvēkiem, apziņa, ka varu viņiem palīdzēt apārstēt kādu kaiti un pretim saņemt labu vārdu, dod dzīves piepildījumu. Lai strādātu par medmāsu, ir jāmīl šis darbs. Ja esi izmācījies, lai tikai būtu profesija un diploms, tad medmāsas darbs noteikti nebūs īstais. Darbs nav viegls, jo īpaši emocionāli ir brīžos, kad pacienta slimība progresē, viņam kļūst sliktāk un tu skaidri zini, ka neko daudz vairs nevari palīdzēt. Jo īpaši smags bija viss kovida laiks, kad radinieki netika ielaisti pie pacientiem slimnīcā. Tā bija papildu psiholoģiskā slodze mums, jo mēs bijām vienīgie cilvēki, kurus pacienti ikdienā varēja satikt, parunāties aci pret aci, izstāstīt savas bēdas, pārdomas, sajūtas… Tas bija ļoti grūti. Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šajā darbā – ienākot slimnīcā, visas savas rūpes un raizes par ikdienas soli ir jāatstāj ārpusē, jo pacienti to ļoti labi jūt. Ir jāienāk ar mierīgu sirdi, labu garastāvokli, un tikai tad tu vari sniegt mierinājumu citiem."