Lilita Caune

"Vienmēr savās domās un darbos esmu bijusi īsta Jelgavas patriote"

LILITA CAUNE, VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" narkoloģiskās ārstniecības vadītāja:

"Uzzinot par piešķirto apbalvojumu, biju mazliet apmulsusi, bet tomēr lepna, jo vienmēr savās domās un darbos esmu bijusi īsta Jelgavas patriote. Lai gan līdz šim esmu saņēmusi ne vienu vien Veselības ministrijas un arī citus apbalvojumus, saņemt savas pilsētas augstāko apbalvojumu – tas ir kaut kas īpašāks, daudz emocionālāks un nozīmīgāks. Tas ir apliecinājums, ka mans darbs ir pamanīts un sabiedrībai vajadzīgs. Šāds novērtējums dod gandarījumu un degsmi strādāt tālāk.

Mana joma ir atkarības, un tā līdzi nes daudz smaguma, aizspriedumu, stigmas. Slimība, ar kuru vienam izdodas tikt galā labāk, citam – ne tik labi, bet ir gandarījums, ja cilvēks atveseļojas, viņam izdodas atgriezties normālā dzīvē un ar viņu viss ir kārtībā. Diemžēl pēdējos gados pastiprinātu uzmanību nākas pievērst jauniešiem, kuri ļoti agri sāk smēķēt, lietot alkoholu, apreibinošas vielas, ieguvuši citas atkarības. Un tad piepildījums ir mirklī, ja izdevies noķert sākuma brīdi, lai novērstu problēmas, un jaunietis atgriežas, sakot: "Labi, ka es pie jums nācu pēc palīdzības. Paldies, man tagad viss ir kārtībā!" Tā ir liela vērtība. Jelgavā ir kolosāla komanda – izglītības iestādes, atbalsta speciālisti, policija –, un, strādājot kopā, mums izdodas veikt preventīvo darbu, lai daļu jauniešu pārliecinātu neķerties pie šīm lietām.

Man patiesi patīk savs darbs, un to daru ar lielu mīlestību pret cilvēkiem. Es vienmēr uzklausīšu, nenosodīšu, bet gan atbalstīšu un palīdzēšu saprast, ko un kā tālāk darīt. Turpmākais ir atkarīgs no paša cilvēka, no tā, cik daudz viņš iesaistīsies. Tas ir komandas darbs.

Jau zināmu laiku es veicu arī jauno rezidentu apmācību narkoloģijā, sniedzu viņiem praktisko pieredzi un padomus. Mūsu jaunie speciālisti ir gudri un izglītoti, taču ārkārtīgi vērtīga ir praktiskā pieredze. Man tā ir gana liela, un uzskatu, ka svarīgi ir dalīties ar to, ko grāmatās neraksta. Tā sniedzu arī savu devumu jauno kolēģu izaugsmē. 

Lielu paldies man šajā reizē gribas teikt maniem diviem balstiem. Tā ir mana ģimene – dēli, vedeklas, mazbērni un mamma, pie kuras vienmēr gūšu dvēseles mieru, – un mani tuvākie kolēģi darbā, kur nekad neesmu jutusies viena."